(Raksta Dethecrator)Nedēļas vidus, nākamajā dienā visiem jāstrādā, biļešu cenas no padsmit līdz pāri divdesmit latiem, bet Melnā Piektdiena piebāzta: vai tik Rīgā savu jauno tūri neuzsāk SEPULTURA?
Līdzi leģendārajiem brazīļiem arīdzan trīs eiropiešu komandas, no kurām pirmā sāka zviedru BLOODBOUND (7). Jāsaka, jamie sita pušu to diezgan parasto, zviedriski melodisko smacinieku, kādu dzirdam viņu studijas ierakstos, un izklausījās daudz labāk, nekā bija gaidīts. Tomēr publika, nepaspējusi vēl sanākt pilnā skaitā, izturējās dīvaini: nu kad vēl redzēts tāds skats, ka MP zāles vidus ir pilnīgi tukšs, un visi stutējas gar zāles malām — tādā Zosēnu kultūras nama disenē, kur vēl nav paspēts sadzerties pietiekami, tāpēc trūkst dūša uzrunāt pretējo dzimumu? Bet BLOODBOUND nelikās to manām un rūcināja savu rūcināmo ar profesionālu enerģiju.
Itāļu SAWTHIS gaidījām ar lielu interesi, jo no visām paredzētajām grupām šī bija visneizprotamākā. It kā mūsu laikiem normāls (tas ir, sakarīgā un baudāmā gala) metālkōrs, tomēr bāzēts uz Vidējo Austrumu melodijām. Kas tas, ellē Palestīnā, īsti ir? Un kāda kamieļa pēc tieši itāļu grupa sākusi tādu močīt? Bet — godīgi sakot — jautājums aizmirsās, baudot SAWTHIS jauneklīgo enerģiju un pārliecinošo skatuves sniegumu. Mošpits brīžam bija ne sliktāks kā vēlāk pie vakara hedlaineriem, tāpēc liksim 8 un iesim tālāk.
Dāņu HATESPHERE, kas ierakstos cenšas miksēt dažādu stilu iezīmes, uz skatuves plēsa vaļā kaut ko diezgan deathcorīgu. Publika laikam ko tādu bija gaidījusi un uzvilkās ne pa jokam, atbildot uz vokālista provokācijām — dziedātājs izskatījās pēc ļaundabīgi noskaņota sivēna un attiecīgi arī provocēja publiku uz ārdīšanos. «What are you shouting? WE WANT MORE? Or — WE WANT WAR? 'Cos we can bring war for you as well! Hahaha!» Arī HATESPHERE tāpēc pelnījuši treknu astoņnieku.
Kad uz skatuves parādījās SEPULTURA, tad nu viesulis bija ārā no maisa un metās raut jumtu nost jau ar otro dziesmu (tāpat kā iepriekšējās divās SEPULTURAS koncertu reizēs Rīgā). Iekurinājuši grautiņu ar «Refuse/Resist» un tamlīdzīgi, brazīļi ar Prāgā dzīvojošo amerikāni pie mikrofona ķērās pie jaunākā albuma «Kairos» skaņdarbiem, no kuriem noskanēja teju vai puse. Sava uzmanības tiesa tika arī grupas vidusperioda (tas ir, Maksa Kavaleras aiziešana — Derika Grīna atnākšana) albumiem — varējām izlēkāties, piemēram, pie «Sepulnation».
Un tad mūsu tauta pierādīja, ka nav nekādi pagātnē iesīkstējuši sakārņi: bļaudami pieprasīja nevis «Attitude», «Manifest» vai kādu no «vecajiem, labajiem», bet gan pavisam svaigo «Just One Fix», ko grupa, īsi apspriedusies, mums par prieku arī uzreiz nomauca. Protams, drīz pienāca laiks arī «Territory», «Dead Embryonic Cells», «Arise», «Ratamahatta» un «Roots Bloody Roots».
Kopš iepriekšējās SEPULTURA reizes Rīgā nomainījies bundzinieks — tagad tas ir Elojs Kasagrande, un gandrīz droši var teikt, ka šis tikai 20 gadus jaunais talants ir labākais sitējs, kāds jebkad šajā grupā bijis. Jā, viņš sit pušu arī Igoru Kavaleru! Andreass Kissers savu darbu pie ģitāras un mikrofona dara ar tādu pašu degsmi kā pirms divdesmit pieciem gadiem, savukārt Paulu Pintu Jr. ir tas pats mierīgais, haotisko priekšnesumu kopā turošais basists — backingvokālists, kas vienmēr. Pāri (vai drīzāk priekšā) visam stāv Grīna harisma, kas liek secināt — Grīns nu jau skaitās SEPULTURA frontmens lielāko grupas pastāvēšanas daļu (šogad sanāks 15 gadi), kamēr Makss Kavalera pildīja šo funkciju gadus 12 vai 13. Tā nu nav brīnums, ka mošpits nenorima nevienu mirkli tās pusotras stundas laikā, kamēr uz skatuves ārdījās SEPULTURA (9).
Par spīti pēdējo laiku tradīcijai, koncerta organizācija bija lieliska, ar to domājot faktu, ka bandas sāka spēlēt laikā un arī pabeidza spēlēt līdz pusnaktij, ļaujot tautai paspēt uz pēdējo lohovozu. Nu jā, bet arī visas grupas — ārzemnieki, kas nezina lokālo lielmākslinieku obligāto pauzi stundas garumā, pirms sākt vispār spēlēt. Arī par dzērājiem bija padomāts — lai nebūtu tā kā 16. marta lielkoncertā Sapņu Fabrikā, kur uz pusotra tūkstoša matainajiem bija VIENS (!!!) alus krāns, MP bija nolikts papildus bāram vēl viens alus un minerāļa stendiņš.
Kas vēl? Viena no iesildošajām grupām lika tautai sadalīties uz pusēm, atbrīvojot sausu rūmi kluba vidū (nu tā kā Mozus savulaik lika pabīdīties uz abām malām Sarkanajai Jūrai, lai izvairītos no ēģiptiešu Militārās policijas saistībā ar kaut kādiem tur kredītu skandāliem — tā taču bija, vai ne?). Mūsu tautieši gan nezināja, ka šis vingrinājums saucas «Wall of Death» un ir izpildāms, pēc spēlējošās grupas līdera aicinājuma metoties atkal kopā un triecamies citam pret citu kā pagāniem un krustnešiem Žaļģires kaujā. Bet tas nekas, jo mūsu publika (kurā netrūka ne mazgadīgu pusaudžu, ne sirmu galvu — SEPULTURA pievelk visus!) izmantoja minēto rūmi kārtējai mošpita paplašināšanai līdz jauniem apjomiem. Jo šis nebija viens no jūsu parastajiem koncertiem, šis bija SEPULTURA koncerts! Tas paliks atmiņā, ja jau daudziem vēl turas prātā 1992. gada koncerts Sporta Manēžā!
(Raksta Raitis Sametis) Viss jau gandrīz iepriekš pateikts - vienīgi piesviedīšu domas par kādu noskaņu. Atvadas? No kā- ne jau no dzīves vai rokmūzikas. Atvadas no koncertiem šiem lielajiem. Tas pasaules (un arīdzan Latvijas) mūzikas bandām ir tāds sava veida noiets etaps. Protams, lielie monstri vēl ne reizi vien piepildīs kādu Eiropas stadionu, vēl ne reizi pusmonstri dosies ceļojumos - tūrēs, katrā reizē čupojoties pa 3-4-5 un radot tādu kā minifestivālu katrā uznāciena reizē... Viss jau būs: arīdzan pēc t.s. Pasaules Gala, kas, kā "zināms", mums ar gaļas mašīnas ātrumu pietuvināsies 21. decembrī (drīz jau drīz). Taču gan tur gan citur: gals- tas ir vienmēr ir kāda jaunuma sākums. Ko nozīmē koncertēt 21. gadsimta ieskrējienā? Par to reiz papļāpāsim, pagaidām... atvadu noskaņas!
Ir lietotāja "Denissd13" video
http://www.youtube.com/watch?v=Uwd6pkOpC3w
Kā arī daži foto kadriņi no pasākuma.
(dethecrator) @ 24.03.2012 - 23.59
Ā, vēl aizmirsu piebilst, ka HATESPHERE vokālists izrādīja foršu reveransu vietējiem — šim mugurā bija TRENDKILL METHOD T-krekls :)