Skaļuma kari Latvijā

(Raksta Dethecrator) Pasaulē kopš brīža, kad par galveno mūzikas pārnēsāšanas rīku kļuva CD (tātad astoņdesmito/deviņdesmito mija), aizsākās t.s. «Skaļuma Kari» («Loudness Wars»). Latvijā tie materializējušies pavisam dīvainā veidā…

Skaidra lieta — platē ierakstāmo signālu diez ko nesačakarēsi: kāds ir, tāds arī tiek iepresēts. Ja rises kļūs par platu un par dziļu, adata vairs neko lāgā nolasīt nespēs, un būs tikai blarkšķis. Vai leks pāri uz nākamo/iepriekšējo risi. Toties ar CD ir citādi: signāla digitālā kompresija pieļauj «uzgriezt līdz pat 11» praktiski jebkādas frekvences, tādā veidā kairinot dumja patērētāja ausu orgānus, bliežot pa smadzenēm (un, jā, neļaujot arī piefiksēt dziesmu vājās vietas). Pazūd kompozīciju attīstība no klusākām vietām uz skaļām, un atpakaļ. Lai sakompresētu signālu priekš skaļuma uzdzīšanas, augšas un apakšas reizēm tiek cūciski nogrieztas nost, utt. Vārdu sakot, Prokrusta gulta priekš mūzikas. (Viens no pēdējiem klasiskajiem albumiem, kuru neietekmēja Skaļuma Kari, bija SMASHING PUMPKINS šedevrs «Mellon Collie and the Infinite Sadness» — ja gribas novērtēt, vajag noklausīties, kā skan tas, un kā skan PEARL JAM pārizdotais «Ten» 2009. gada versijā.)

Kā jau nojaušams, ar Skaļuma Kariem savulaik nodarbojās lielie leibli, kam mērķis — pēc iespējas vairāk nopārdot eksemplārus truli sakairinātiem pūļiem. Skaļuma mākslīga uzkruķīšana tikusi pārmesta ne tikai OASIS un ARCTIC MONKEYS albumu inženieriem un māsterētājiem, bet arī tādiem kā METALLICA (īpaši par «Death Magnetic»), ALICE IN CHAINS (pagaidām pēdējam albumam «Black Gives Way to Blue») un pat RUSH, QOTSA un dažiem beidzamajiem Boba Dilana ierakstiem. Savukārt pirmie, kuri apzināti atteicās no skaļuma kruķīšanas līdz iedaļai «bezjēga», bija nevieni citi kā GUNS’N’ROSES, kuri (inženierim par lielu pozitīvu pārsteigumu) no trim «Chinese Democracy» māsteru variantiem esot izvēlējušies vismazāk skaļo.

Bet kā šī nejēdzība izpaužas pie mums? Vai pie mums arī Račs un Mīlgrāve speciāli uzmurgo nenormālus skaņas līmeņus CD ierakstos? Varbūt jaunie Ķiģeļa un KISS OF THE DOLLS albumi ir uzskrūvēti līdz troksnim? Kā jau parasti, pie mums viss ir otrādi nekā ārzemēs: pie mums Skaļuma Karos uzbrūkošo fronti tur… nekomerciālie pagrīdnieki.

Un runa šeit ir par diviem kolektīviem, kurus esam bieži un labi klausījuši koncertos (un darīsim to, protams, vēl un vēl): TESA un 9HORIZON. Proti, šīs savstarpēji cieši saistītās grupas pieturas pie vienas metodoloģijas: skaņu koncertos uzbīdīt līdz sāpju slieksnim un tad masēt auditoriju ne ar spēlētprasmi un kompozīciju rakstīšanas prasmi, bet pārklājot visus klausītāju maņu orgānus ar tādu skaņu sienu, ka klausītājam atliek vienīgi stāvēt ar vaļā muti un ķerstīt gaisu. (Mute vaļā jātur tāpēc, lai skaņas triecienviļņi neizsistu bungādiņas — lai gaisa spiediens caur Eistahija kanāliem no mutes dobuma nolīdzsvarotos ar spiedienu smadzeņpoda ārpusē.) Protams, šeitan automātiski jāpiezīmē klāt apskatnieka obligātais disklaimeris: ne TESA, ne 9HORIZON netiek vainoti spēlētneprasmē vai rakstītneprasmē; drīzāk ir tā, ka skaņas mākslīgā pārbiezinājuma apdullumā klausītājs nespēj novērtēt kompozīcijas burvību. Pat tad, ja tu esi nogājis Svētajā Zemē, tu nevari novērtēt Raudu Mūra vēsturisko unikālumu un arhitektonisko nozīmi, ja viņš tieši tajā momentā gāžas tev virsū uz galvas.

Jāpiezīmē arīdzan, ka TESAS jaunais ieraksts salīdzinājumā ar vecajiem ir solis uz priekšu tādā ziņā, ka tajā ir ievērojama dinamika: ir ļoti klusas vietas, un ir ļoti skaļas vietas, līdz pat baltajam troksnim. Koncertos gan tas tikpat kā pazūd, un notiek žļurgāšanās ar skaņu. Kā arī Nabagklabs joprojām ne vienmēr spēj nolīgt skaņotāju bez dzirdes defektiem, kā rezultātā tur arī citu grupu koncertos izpratne par skaņošanu mēdz «pilnveidoties» līdz pārliecībai «pareiza skaņošana nozīmē — sastumt visus knibuļus līdz pašai augšai».

Vizualizācijai un ausualizācijai — TESAS video ar 2012. gada ieraksta vidējo kompozīciju. Salīdziniet, kā skan pirmā un pēdējā minūte!

 

http://www.youtube.com/watch?v=EMKsgxwy8i4

 

Recenzija par pašu ierakstu: http://karametals.lv/zinas/tesa-iv-2012-743/

CD un plati meklējiet «Randomā», kā arī «Ļeņingradas» kafūzī plauktā pie INOKENTIJA MĀRPLA un citiem ierakstiem, apenēm un pārējā mercha.

Komentāri: