Skyforger - 2010. gada Latvijas labākā mūzikas eksportprece

Laikam pie šādas domas ir jānonāk. Līdzās tam, ka popmūzikas nepārskatāmais okeāns viļņojas ar dažādām atblāzmām arī mūsu krastos, tomēr pasaules apriņķos profesionāla rokmūzika ar visaugstāko apoteozi ir tieši bleka "galā". Tikai nopietnā un profesionālizētā klasika un simfo-skaņu-māksla, reizēm arī progroka grauzēji lieldarbu radīšanas mākslā kaut necik var konkurēt ar blek-trakmetāla augstākajiem priesteriem. Un Skyforger mūziķi ar panākumiem laužas šajos augstajos debesu aplokos. Pasaule šamējos iepazīst tagad (lai gan vislabākajiem aizrobežu faniem zināmi jau kādus gadus desmit...), bet maz kurējie apjēdz domu - visam pamatā ir konsekvents darbs izvēlētā mērķa virzienā. Par konsekvenci tad parunāsim šodien..

Pēc fatālās statistikas mazāk kā 1% var paļauties uz aklu laimi šajā pasaulītē, kur mēs katrs esam iespriestoti kā "vienā darba dienā" no dvēseles garās dzīves. Un katram šī pasaule ir jāattīsta labāka, un jāatstāj aiz sevis labi darbi. Lielākoties gan katram no mums Likteņtēvs uzliek dažādus pārbaudījumus, lai mēs atstrādātu šās un vēl iepriekšējās dzīves sadarīto melno karmu (sliktas domas, nedarbus), lai mēs rūdītos arī nākamībai. 99% dzīves ritējumos panākumi nāk lēnu un caur vairāk vai mazāk smagu darbu. Apmēram tā, ka ejam uz mežu sēnēs, bet līdz mežam vēl ir jāaiziet (pārvarot grāvjus, upes, dīķus, purvus...). Un tad nu katrs nonākam savā mežā, sasniedzot savus augļus un savas sēnes.

Nu jā, Skyforger vienība tieši 2010. gadā paziņojusi par lielāko panākumu: līgumu ar Metal Blade leiblu. BET: visi Latvijas krastos zina -komanda darbojas sparīgi un ilgi. Nepakļaujas tur mirkļa svārstībām un absolūti nepamatotiem modes uzvējojumiem. Nepārdodoties, neizmainoties sīknaudā. Bet darot lietas - arī tad, ja rosīšanās aizņem ilgāku laiku. Mūzikas jomā tā visai bieži ir: uz popularitātes viļņa varam nonākt (kā jau minēju - <1% gadījumā) un paburzīties neilgi apstākļu sakritības pēc, taču ilgstoši un paliekoši visaugstākajā olimpā esam tikai caur smagu sviedrēšanos. Vēl jo vairāk, ja tas notiek caur tādu izredzētu skaņu mežu, ko mums viedē pašmāju "debesu kalēji".

Un arīdzan - kad nu reiz esam gatavi pa īstam iekarot pasauli - jāzina, ka aiz muguras izbrists garš pašmāju periods. Un līdzšinējie aizrobežu izbraucieni tāda iesildīšanās vien bija. Kas zina: varbūt arī tagadējās aktivitātes ir atvēziens uz vēl skarbākiem mūzikas darbiem. Uz vēl lielākiem vikingu karagājieniem šajā sajauktajā Zemes garozā. Zināms: arī īstie ledus okeānu iekarotāji - tā ap pirmā gada tūkstoša izskaņu (ja skaitām pēc "jēzus pīšļiem") devās uz neviesmīlīgajiem Amerikas (tā to fāterlandi tagad sauc) krastiem vēl pailgi pirms "oficiālās" atklāšanas. Bet, lai tur reiz dotos gan toreizējie karotāji, gan tagadējie mūzikas vikingi, tiem bija ilgi (paaudžu paaudzēs) jārūdas, jābriest. Tagadējiem - gadu gadiem tas vietējais "mežs" nu ir iziets.

Tā teikt, viss patiesais notiek pamatīgi un lēni, un ar mērķtiecību. Un visiem pārējiem - mūziķiem un nemūziķiem - laiks mācīties!

www.karametals.lv

Komentāri:

  • Tēsiens (nereģistrēts) @ 24.12.2011 - 03.33

    Tā nu tas ir - man šķiet pārāk daudzi tagad centīsies pat uz Skyforger "pārtrumpošanu" ar jebkādiem līdzekļiem - pat ar izmainīšanos sīknaudā vai pat piemaksāšanu :)