Smags pagodinājums kritušo piemiņai 16. martā (apskats)

Pagājis gads un atkal pienācis dažiem “strīdīgais un neviennozīmīgi vērtētais” 16. marts - latviešu leģionāru atceres diena. Lai arī karametāls.lv neviedē par politiku un vispār cenšās stāvēt tā labi tālu no visas tās kūtsbedres, šoreiz tā nu iegadījās, ka viens no lielākajiem gada koncertiem (autoraprāt) notika Sapņu fabrikā un saucās noskaņai atbilstoši “Par Latviju”.

Muzikālo uznācienu sāka “AUĻI”. Spīdzinot dūdas un trijiem bundziniekiem zvetējot ādām pārvilktas karabungas. Lai arī ne-leģētās toņkārtās un pilnībā ar “savu skaņu” (kā teiktu mūsu cīņu biedrs Sametis), tomēr noskaņai atbilstoši un visnotaļ cienījami. Par to arī kāda apmeklētāja ievietotais video.

http://www.youtube.com/watch?v=gxxTp-Kc_r0

Varbūt no leišiem mūzikas ziņā esmu pieradis neko pārāk labu negaidīt, tāpēc arī neesmu visai vīlies. DIKTATŪRA spēlētais bija sākotnēji tāds vairāk vai mazāk thrash vai crossover, kurš vēlāk pārgāja pankrokā un brīžiem pat Laura Reinika cienīgās balādēs. Varbūt pie attiecīga noskaņojuma un alkohola reibuma būtu pavilcies, taču nepameta sajūta ka viņu mūzikā visa lielā sāls meklējama lirikā un tā kā es no lietuviskā teksta nesapratu ne rindiņas, man tas gāja secen.

Izbrīnu raisīja “Cēsu alus” attieksme pret brīvā tirgus pamatprincipiem - pieprasījumu un piedāvājumu. Attiecībā uz alkoholu un atspirdzinošajiem dzērieniem (alus?) man šis pasākums pagāja pilnīgi bez putojošā tumš-miestiņa baudīšanas - mēģināju stāvēt rindā garajā rindā - pusstundas laikā par 2 flīzēm uz priekšu pavirzījos. Viens izlejamā alus krāns uz ~ 1500 smagās metalurģijas cienītājiem - mans to nesaprast. Gluži kā labākajās plānveida ekonomikas tradīcijās (V.Artavs par tualetes papīru - “rēķinājām pēc galviņām, bet dibenu izrādījās vairāk”).

Pozitīvā nozīmē pārsteidza tas, ka skaņa (atskaitot diktatūras uzstāšanos) bija vienkārši ūber. Varbūt tāpēc, ka pārsvarā stāvēju blakus skaņotāja pultij. Visas latviešu brigādes bija ļoti labas - īpaši patika Auļos viņu centrālais bundzinieks, kurš piesārtušiem vaigiem ar vālēm tās lielās bungas klapēja - lai arī viņu mūzika vairāk uz četrām ceturtdaļām....

Par RELICSEED lai arī sākotnēji par šo brigādi biju mazliet skeptisks - šķita, ka puišiem Amerikas apceļošana ir sakāpinājusi testosterona apjomu smadzenēs utt., taču pēc šāda koncerta tas ir mainījies. Tā ir tā vieta, kad tu klausoties skaņu velmējumu vienkārši sajūti ka "IR" - masīva, melodiska skaņa, kura vienkārši aizrauj. Pozitīvi šķiet tas, ka vīri meklē un domāju ka pavisam drīz arī atradīs ceļu laukā no Metallica ēnas. Metalizētā “Dzimtā valoda” lai arī sākotnēji nedaudz auksta, tomēr tika pieņemta pateicoties skatītāju vienbalsīgajam korim. Kad tu nespēsi ne dziedāt, ne raudāt... Vienīgi kāds šiem jauniešiem varētu pateikt, ka izpildīt Prāta Vētras kover-versijas metalurģijas cienītājiem neskaitās pārāk labs tonis.

Un protams SKYFORGER. Sākdami savu uznācienu ar mežonīgo un no aizlaikiem bleķīgo “Senču ozolu”,

Šai svētajā vietā es vairs neesmu viens,
Es dzirdu meža garu balsis.
Manas atmiņas lēnām sāk mosties no miega
Un es zinu - nekas nav aizmirsts...

Uff - laikam esmu liels šīs brigādes sākuma gadu daiļrades cienītājs un tāpēc viss, kas nāk zem bleķa zīmes šķiet gluži kā tāds balzāms uz smagnējās skaņu mākslas cienītāja sirds rētām. Lai arī skajiem nav dziesmu par 2. pasaules karu (un varbūt labi vien ir) pār mūsu ausīm kā šāviņu šķembas birst “Pulkvedis Briedis”, kā atelpas brīdis skan “Migla, migla, rasa, rasa” un citi vecie gabali pa vidam mijoties ar kādiem melodiskākiem skaņu gājumiem no viņu pēdējā veikuma “Kurbads”. Ar kaunu gan jāatzīst ka esmu to albumu vien pāris reižu noklausījies, tāpēc nejūtos spriest-spējīgs par to cik tas labs.

http://www.youtube.com/watch?v=Vfz-X7myilo

Vienā vārdā sakot - pasākums no 5 ballēm ir vērtējams uz 4 ar puszvaigznīti. Pareizais spēka vektors šim datumam ir nosprausts un tas ir pats galvenais.

P.S. Ja kādam ir pieejams video no pasākuma, tad lūdzu saites uz youtube vai vimeo komentāros. 665-kārtīgs Paldies!

Komentāri:

  • (dethecrator) @ 19.03.2012 - 20.00

    Man jau ar baigi pie sirds gāja bleķainākie skaju gabali, kādu šoreiz bija daudz!

    Diktatūra sākumā nepavilka, beigās pavilka, kad kļuva melodiskāka. Kāpēc ne? Arī tāda mūzika jāklausās! Cik ta var uz to bleķi sēdēt.