SOUNDARCADE - lielā Hadrona pavēlnieki (intervija)

Nākamo trešdien, 20. jūnijā Rīgā, klubā PALLADIUM notiks reti interesants koncerts smagās mūzikas cienītājiem. Uzstāsies amerikāņu metāla supergrupa MASTODON (pirmo reizi caurbraucot Baltijas valstis).

Savukārt tos iesildīs pašmāju zēvēlētāju brigāde SOUNDARCADE. Saistībā ar gaidāmo notikumu, nesen izdoto albumu "Moving the Great Hadron", attiecībām ar AKKA/LAA un kopumā ņemot - ar informācijas trūkumu pašmāju presē par šo īpatnējo Rīgas kolektīvu, izlēmām, ka ir pienācis laiks uzdot tradicionālos 13 melnos jautājumus vienam no SOUNDARCADE biedriem, Turbolonam Trešajam. Izlasiet, atbalstiet šo interesanto apvienību un protams, neaizmirstiet apmeklēt koncertu.

www.palladium.lv/news/39/MASTODON

Un jā, uzreiz pie vienas domas. Mums Latvijā nemaz nav tik daudz oriģinālu mūziku spēlējošu grupu, kas izceltos uz vispārējā bezgaumības fona, kurš valda mūsdienu mūzikā. Protams, kā labas mūzikas piemērs pirmie nāk prātā slavenie trakmetālisti SKYFORGER, kas ir unikāla grupa jau visas pasaules mērogā, bet primārais visā šajā stāstā ir tas, ka arī mazpilsētas vai ciemata bandām vienmēr vajag censties atrast savu stilu, vokālo līniju, skaņu vai jebko citu; nebūt vienai no bezveidīgās miljons cits citai līdzīgo grupu masas. SOUNDARCADE puišiem tas ir veiksmīgi izdevies, un par to viņiem jāizsaka respekts. All hail SoundArcade!

┼ ┼ ┼

1. No sākuma varbūt pastāstiet par SOUNDARCADE mūzikas stilu – kā to vislabāk raksturot tādam cilvēkam, kas nekad iepriekš to nav dzirdējis? Dark, alternative rock vai tomēr progressive, experimental metal? Vai pieskaitiet sevi pie Latvijas smagās mūzikas skatuves?
 
SOUNDARCADE nav kāda konkrēta žanra grupa, ar to saprotot grupas, kas spēlē tikai pankroku, vai džezroku vei nāvesmetālu utt. Kopējais virziens ir progresīvais, psihodēliskais roks/metāls. To vai mēs iederamies Latvijas smagās mūzikas skatuvē jau noteiks klausītājs, bet mūsu pēdējie divi albumi mūsu pašu skatījumā progresijā ir kļuvuši "smagnējāki".

2. Lūdzu, pāris vārdos par jaunā albuma "Moving the Great Hadron" konceptu. Un kā zināms, Jums februārī bija prezentācijas koncerts. Ir jau pagājuši pāris mēneši, vai ir kādas atsauksmes, recenzijas Latvijā, pasaulē?

Lielais Hadronu paātrinātājs un ar to saistītie mīti mūs iedvesmoja radīt konceptuālu albumu, jo, patiesi, mēs dzīvojam zinātniskās fantastikas un mītu laikmetā. Stāsta galvenais varonis, dodas ceļojumā meklēt atbildes uz jautājumiem par savas eksistences jēgu – dodas pēc sava Svētā Grāla un beigās nonāk turpat kur ir bijis, respektīvi, mūsu redzējums uz šādiem meklējumiem ir nedaudz no absurdisma skatupunkta. Beigas skatītājs var pierakstīt pats, jo pēdējais skaņdarbs ir instrumentāls.

Par iepriekšējiem albumiem varbūt bija vairāk viedokļi, tad par šo - pēdējo albumu mēs pārsvarā esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes. Patīkami, ka ik pa laikam arī mums atraksta cilvēki no citām valstīm kā Somijas, Krievijas, Lielbritānijas, ASV, Austrālijas utt. Tas, protams, neliecina, ka mēs būtu tur populāri - tomēr kādam tur laikam mūsu mūzika kaut ko nozīmē.

3. Kā vispār sokas ar taustāmu disku (jeb tagad varbūt jau tikai mp3 failu?) pārdošanu? Vai Jums ir svarīgi, ka mūzika tiek pirkta? Es iedomājos, ka tas varētu sildīt sirdi, ja aizejot kaut kur nejauši ciemos ieraugi plauktā savu disku?

Mēs esam visus 3 albumus izdevuši CD formātā. Šobrīd pasaulē eksperimentālās metālmūzikas izdevniecības gandrīz lielāko daļu izdod vinilā, un mēs arī par to domājam. Rudens pusē domājam, ka arī Hadrons tiks izdosts vinilā. Smagās mūzikas cienītāji tomēr ir konservatīvi labā nozīmē, jo tik tiešām klausīties uz portatīvā datora tumbām šādu mūziku būtu absurdi. Taču mēs izmantojam arī bandcamp.com (soundarcade.bandcamp.com), kur neatkarīgie mūziķi var tirgot savus albumus elektroniski un saņemt samaksu bez cita starpnieka. Jāatzīst, ka noteiktu daļu albumu ir nopirkuši cilvēki no citām valstīm.

Mūsu gadījumā sirds tik daudz neiesilst no tā, ka kāds ir nopircis mūsu disku, kā no fakta, ka ja šis cilvēks patērē mūziku kvalitatīvi, nevis apšaubāmas kvalitātes anonīmu (bez nekādas papildu informācijas – noformējuma, koncepta utt.) mp3.

http://www.youtube.com/watch?v=JKTqNKCUeKg

4. Visi SOUNDARCADE albumi ir izdoti ar plašākai tautas masai maz pazīstamas ierakstu kompānijas Melo Records palīdzību. Vai nevar pastāstīt vairāk, kas tie tādi par cilvēkiem, kā tos atrast, un vai jebkurš var tur izlaist albumus? Galu galā, ir nedaudz dīvaini – firma darbojas jau kādus 10 gadus (pirmie izlaistie albumi Gas of Latvia, Kartāga, Aparāts ap 2002. gadu), bet Melo Records nav pat savas interneta mājaslapas?!

"Melo Records" ir Madara Štramdiera vadīta neatkarīgā mūzikas izdevniecība. Tuvākais mājaslapai saistībā ar šo izdevniecību rodams šeit http://www.nabaklab.lv/ieraksti/. Šis trešais ieraksts ir izdots kā Melo un Naba Music kopdarbs. Cik zinu tad katru gadu tiek izdoti vairāki albumu. Problēma, ko ar Madaru un citiem latviešu neatkarīgo izdevniecību runājuši, ir tā, ka nav vienotas platformas (kaut vai e-vide), kas apkopotu un ļautu iegādāties visu Latvijā izdoto, teiksim, nepamatstraumes mūziku.  Šobrīd klausītājam ir diezgan sarežģīti paklausīties, kas jauns izdots Latvijā.
 
5. Vai viņi Jūs bīda arī kaut kādā veidā uz ārzemēm, jeb pamatā viss grupas attīstības process notiek uz DIY bāzes?
 
Melo Records atbild tikai par diska izdošanu un pēc iespējas palīdz arī savādāk, taču pamatā visu pārējo dara pati grupa, izņemot, koncertu organizēšanu, par ko atbild mūsu koncertu menedžeris Edgars Āboliņš.

6. Kā skatieties uz faktu, ja Soundarcade mūzika tiek iegūta nelegālā veidā "nokačājot"? Būsim reāli – dažreiz arī tā var iegūt uzticamus fanus, kas vispirms atklāj mūziku šādā veidā, pēc tam atnāk uz koncertu un nopērk disku.

Ar šo faktu mēs sadzīvojam, tas pat ir diezgan amizanti, ka jau pirmajā nedēļā albumu iespējams nopirkt mp3 versijā kaut kur Krievijā. Katrā ziņā tā ir katra cilvēka izvēle un mēs neuzskatām, ka ar vārdu zagt var apzīmēt tādu darbību, kur tu ar pāris tastatūras manevriem iegūsti kaut ko. Mūzikas lejuplādēšana ir pilnībā atbalstāma darbība, jo šobrīd tas ir vienīgais veids, kā sekot līdzi jaunākajiem ierakstiem. Domāju, kā tāpat jebkurš sevi cienošs klausītājs agri vai vēlu vēlēsies iegādāties mūziku cieta formātā. Gan lai varētu pilnvērtīgi novērtēt ierakstu, gan lai atbalstītu mākslinieku/us. Lai arī daudzi cilvēki tam nepiekrīt, bet mūsuprāt "zagt" tomēr ir vārds ar citu semantisku nozīmi. Šeit jautājums tomēr par to – vai cilvēkam ir svarīga šī mūzika, vai nē.

7. Nākamais grupas koncerts ir paredzēts 20. jūnijā Rīgas lepnākajā koncertzālē klubā Palladium, iesildot ASV avantgarde metal supergrupu MASTODON. Ko varat teikt par šo grupu? Oficiālajā kluba izplatītajā preses relīzē pat tika ielikts jūsējā biedra Laura Ābeles komentārs. Tātad, ko var sagaidīt no šī koncerta, ar kādām domām Jūs ejiet uz to? Vai gatavosiet kaut ko speciālu?

Mēs esam pagodināti, ka varam spēlēt pirms Mastodon, jo idejiski vairāk vai mazāk žanra stilistika pārklājas un bez TESA’s grūti nosaukt vēl kādu aktīvi koncertējošu latviešu grupu, kas pārstāv šo muzikālo teritoriju.  Kopumā uz šo skatāmies, kā uz jebkuru koncertu – proti ar atbildību un ceram sniegt klausītājiem psihodēlisku smagās mūzikas rituālu, tikai ar to izņēmumu, ka cerams "jumtu noraus" viņiem Mastodon.

8. Savos koncertos SOUNDARCADE vienmēr izmanto dažādas video instalācijas. Kā Jums radās tāda ideja un kas tās veido?

Videoprojekcijas veido mūsu draugi – dažādi videomākslinieki. Citreiz arī mēs paši. Jo lielākā daļa no grupas ikdienā strādā multimediju jomā. Ideja pamatā ir vienkārša – ja tomēr koncertu uztver kā sava veida rituālu, tad mūzikai un vizuālajam tēlam būtu kaut kādā veidā jāsimulē psihodēliska pieredze, piemēram, magisko sēņu vīziju elementi utt. Mēs, protams, nepretendējam, ka mums tas izdodas, bet mēs vēlamies klausītājam tomēr sniegt kaut kādu piedzīvojumu.

9. Pie vienas tēmas, kādi ir koncertu plāni vasarai? Kur fani varēs redzēt un satikt SOUNDARCADE? Vai būs arī kādi ārzemju festivāli?

Soundarcade vasara nav tā noslogotā, bet nav arī tā mierīgākā. Bez Mastodon koncerta 20 jūnijā, spēlēsim: 6. jūlijs – "Summersound" Liepājā, 13. jūlijs – "Devilstone" Lietuvā un 27. jūlijs – "Zvērā" festivāls. Kaut kad rudenī ir plāns arī doties Eiropas tūrē, bet tas vēl ir procesā.

10. Pēdējā laikā presē pacēlušās sašutuma pilnas balsis par visiem labi zināmā kantora AKKA/LAA alkatīgajām rūpnieciskām naudas iekasēšanas aktivitātēm – diskutablo minimālo 500 Ls sodu par radio Klasika klausīšanos (vai tas patiesi tik liels noziegums?), nodokli par dzejas rindiņu izmantošanu, netaisnīgo "potenciālā zagļa" nodokli par jebkuriem iegādātajiem datu nesējiem (mobilajam telefonam, foto aparātiem - pat ja neglabājam tur mūziku), samudžinātos iekasētās naudas sadales noteikumus u.c. Vai jums neliekas, ka mēs pamazām pārtopam par policejisku valsti, kur drīz apliks ar nodokli katru mazāko sīkumu? Kā vērtējiet visas šīs AKKA/LAA aktivitātes?
 
Nu, mums ar AKKA/LAA ir bijušas tiešas diskusijas, gan pastarpinātas. Šīs organizācijas pamatuzdevums ir nodrošināt mākslinieka finanšu pārvaldi, tad kad pats mākslinieks nespēj vai nevēlas pats to darīt. Katrā ziņā līdz šim to nevarēja darīt, jo AKKA/LAA līgums bija pretrunā ar organizācijas statūtiem. Tagad kaut kas cik zinu ir mainījies. Bet kopumā šeit pašiem mūziķiem būtu vairāk jādara kaut kas, ne tikai tiem, kas atskaņo. Un pilnīgi noteikti mazajām izdevniecībām, māksliniekiem utt. ir vajadzīgi citi līguma noteikumi, kā piemēram, tie, kādi der Raimondam Paulam.

11. Nav noslēpums, ka 25% no visas autortiesību organizācijas iekasētās summas var tikt izmantoti administratīvajos izdevumos. Tātad, pēc AKKA/LAA loģikas - jo vairāk iekasējam, jo mums labākas algas. Vai Jums arī neliekas, ka viņi vienkārši izmanto savu priviliģēto stāvokli, lai prasti sakot "uzvārītos". Vai kāds var reāli pārbaudīt viņu grāmatvedību?

Uz Jāņa Daugavieša rīkotajā publiskajā diskusijā uzdotu jautājumu par to, kāpēc mākslinieks nevar izvēlēties kuru koncertu pārstāv AKKA/LAA un kuru nē, organizācijas pārstāvji atbildēja, ka tam nevar izsekot līdzi, kas ir absurds attaisnojums mūsdienās, jo sanāk ka datora vietā tiek izmantota kartotēka. Tāpēc ziņa par administratīvajiem izdevumiem ir vienkārši nekaunīga.

12. Tagad jautājums, uz ko gribētos dzirdēt izvērstāku atbildi, par cik tas interesēs jebkuru muzikantu. Tika dzirdēts fakts, ka  savulaik bijāt šajā organizācijā, bet vēlāk izstājāties, jo AKKA/LAA pieprasīja pamatīgu summu no jūsu pašu organizētā koncerta, kurā ieeja bija par brīvu. Vai nevarat paskaidrot konflikta būtību, kas tieši Jūs neapmierināja? Vai tagad iesakiet mūziķiem slēgt līgumu ar šo organizāciju?

Vislielākais humors šajā stāstā ir tas, ka izrādās - mēs nemaz neesam izstājušies un mūsu "ierakstītā" vēstule nav saņemta. Tas nu tā. Mūziķiem kā Raimondam Paulam, protams, ir vajadzīga organizācija, kas kontrolē viņa daiļrades izmantošanu, bet nepamatstraumes grupējumiem tas ir vairāk kā neizdevīgi, ja tie vēlas izdot savu albumu, rīkot savus koncertus utt. Galu galā no radio saņemt naudu par atskaņošanu var arī bez AKKA/LAA līguma. Un arī pat ja jums nav līgums, bet AKKA/LAA koncertu organizatoriem pieprasa maksāt par jums (ko viņi var darīt), tad AKKA/LAA uzdevums ir jūs atrast un piešķirt jums jūsu naudu. Izstudējiet līgumu, autoratlīdzības likumu un parunājiet ar muzikālajiem kolēģiem – variantu nav daudz;) Katrā ziņā šobrīd notiek diskusijas par un ap AKKA/LAA, un cerams kaut kas tiks sakārtots šajā jomā.

13. Nobeigumā – vai paši arī klausāties Karametālu? Kādas labas brigādes varat ieteikt mūsu lasītājiem? Nosauciet 5 savus mīļākos war|black|death metal albumus SOUNDARCADE skatījumā.
 
Kā tad nu mūsu senajā pagānu valstī to neklausīties ;) Paši cienam Burzum, Wardruna, Wolves in the Throne Room, Skepticism, Neurosis.

Paldies par interviju! Turbolons III

www.soundarcade.lv

Komentāri: