TESA — IV (2012)

(Raksta Dethecrator) Pēc vairākiem gaidīšanas gadiem TESA savā parastajā lakoniskajā, pat anonīmajā stilā izspļāvusi jaunu ierakstu!

Jaunais TESA ieraksts zināmā mērā turpina iepriekšējās tradīcijas saturā, bet ne formā. OK, jums taisnība: tādu tekstu var uzrakstīt par jebkuras grupas jauno albumu (ja vien tas nav MERZBOW. Tad nemainās nekas.) Tāpēc ķersimies pie konkrētības!

Kopīgs ar iepriekšējiem TESAS veikumiem (debijnieks, «Nekad» un «Heartbeatsfromthesky») ir fakts, ka šis ieraksts jau kārtējo reizi ir apmēram pa vidam starp garu EP (piemēram, bija tāds MONSTER MAGNET šedevrs «25…………Tab») un īsu pilnmetrāžas LP (tā kā dažs labs SLAYER klucis, kā sacīt). Šoreiz TESAI ir dzimuši tikai trīs gabali — divi gari, trešais pavisam garš, kopā 35 minūtes. Ej nu tiec gudrs — albums vai EP. Tāpēc spīdēšu ar Zālamana inspirētu gudrību un šeit dēvēšu to vienkārši par «ierakstu»!

Tradīciju turpina fakts, ka dziesmas ir bez nosaukumiem — apzīmētas ar cipariem, šoreiz romiešu. Pārtrūkusi tradīcija apzīmēt gabalus, turpinot to numerāciju no iepriekšējā albuma (kā tas bija iepriekšējos TESAS darbos), it kā nekas nebūtu noticis, un gadu ilgā pauze starp albumiem būtu apmēram tā kā divu sekunžu pauzīte starp divām dziesmām.

Mūzika ir palikusi lēnāka un apdomīgāka, un vietām tā ir tuvāka ne vairs postmetālam, bet postrokam. Otrā un trešā gabala iesākumus, kā arī pašas ieraksta beigas droši vien dažs labs cits mūziķis būtu atdalījis nost un padarījis par atsevišķiem skaņdarbiem — tik ļoti tie atšķiras no visa pārējā, ko jebkad TESA izpildījusi vai rakstījusi. Šīs vietas pat vairāk nekā MONA DE BO kompozīcijas līdzinās EARTH siltajām un vienlaikus citpasaulīgi caurspīdīgajām noskaņām, kuras rodamas it sevišķi albumā «Hex; Or Printing in the Infernal Method». (Tā, protams, ir izcila ietekme, kam līdzināties — bet to jau jūs zinājāt paši, tur nav nepieciešams apskatnieks, lai to pateiktu. Ha ha.) Var teikt, ka TESAI raksturīgās akordu progresijas sākas tikai tad, kad katra no trim dziesmām izskanējusi līdz trešdaļai vai pusei.

Grupa paturējusi savu vokālo stilu, kurš saucas — dziedāt pēc iespējas retāk, pie kam — visu svēto dēļ! — nekādā gadījumā neko saprotamu! Šī ir grupa, kurā dziedāt spēj gan bundzinieks, gan basists, bet saglabājas sajūta, ka viņi abi ir backing-vokālisti, un līdervokāls nav un nebūs… Saglabājusies arī mode dziesmu noslēgumos mūziku pārkausēt baltajā troksnī.

Tāpat kā iepriekšējos ierakstus, jauno izdevis Krievijas kantoris OSK, tātad gan jau būs arī tūre pa plašo kaimiņzemi kaut kad pēc tam, kad no rūpnīcas atnāks plates (pašlaik gatavs, kā jau vienmēr, pirmais ir CD izdevums). Bet kā vērtēt četru gadu pārrāvumu starp iepriekšējo un tagadējo ierakstu, kurš jūtami atšķiras no pirmajiem — šāda atstarpe jebkurai grupai būtu dabiska, bet pie TESAS liekas ilga, ja pirms tam trīs ieraksti iznāca trīs gados?

Noklausoties jauno ierakstu piekto reizi, rodas sapratne: ja TESA būtu turpinājusi iepriekšējo grafiku, tad — starp «Heartbeatsfromthesky» un pašreizējo — izlaižot vēl trīs citus ierakstus, gan jau grupa būtu nonākusi apmēram turpat, kur tagad. Pirmie trīs ieraksti, klausoties tos rindā vienu pēc otra, rada iespaidu, ka tas būtu viens liels, vienots albums. Šīgada ieraksts tur vairs neiederas. Jo — ir savādāks, daudzveidīgāks un mainīgāks, turklāt pat katras atsevišķas kompozīcijas ietvaros! Ierakstu iztrūkums četru gadu laikā neļāva nojaust, uz kurieni TESA dodas (arī no koncertiem, cik nu redzēti, to nevarēja matīt). Tāpēc arī pārsteiguma elements nostrādā: vot, prijehaļi!

Vērtējumā liksim ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ (7 galvaskausi), pamatā aiz tā iemesla, ka ierakstam ir tāda mazuma piegarša. Četru gadu laikā tak varēja dzemdēt bišku vairāk nekā vienu gabalu vidēji pa gadu… Arīdzan pie mīnuspunktiem jāpiezīmē, ka CD kastiņa aizmugures bildes vizuālais risinājums atsit «Monoliths & Dimensions» priekšējo vāku. (Ja kas.)

Leibls: šeit

Diemžēl pievērusies ir presiite.org, kur varēja novilkt iepriekšējos TESAS darinājumus…

Jaunais gabals —: šeitan

Komentāri: