Tev ir vāks? Tad tu esi vai nu līķis — vai arī ticis pie RŪSAS «No vāka līdz vākam!»

(Raksta Dethecrator) Tikai otro reizi mums ticis tāds prieks, kas saucas RŪSAS albums. Jo šis neārstējamais «power trio» kopš savas darbības sākuma astoņdesmitajos ir ticis vien pie otrā albuma!

«No vāka līdz vākam» ir RŪSA savā tipiskajā izpausmē: MOTORHEAD-veidīgs rokenrols, kas nemaz neslēpjas un nemēģina iestāstīt, ka ir kaut kas cits. Aprūsējušā balsī Polikarps (jā, tas pat esot viņa īstais uzvārds, nevis iesauka!) stāsta dumpinieciskus, bet arī dzīvesgudrus stāstiņus par to, cik jautri un burvīgi ir vienkārši dzīvot to pašu dzīvi, kas mums ir, nevis lauzt šķēpus par visādām intelektuālām, politiskām vai reliģiskām muļķībām. («Ceturtdienas vakars izdevies: kā tarakāni draugi nāk un iet, durvju zvans jau uzkāries!» Vai arī brīdinājuma zīme: «Lopi senāk dzīvoja mežā — tā kā pieklājas tiem…» Līdz beidzot tava balss pati no sevis sāk aurot līdzi: «Kas tas tāds ir — motorokers?») Guntars Endzelis un Tarass Kuzmenko uz ģitāras un bungām raujas šādam vaļīgam rokenrolam neparasti sirdīgi, un rezultāts ir laikā iznācis, nesasteigts un publikas mīlēts albums!

Ieraksta kvalitāte, lirikas stūrainums un spēles prasme nenobāl nevienā gabalā, tāpēc ir grūti izcelt vai nosodīt kādu konkrētu gabalu: «Bez desmit desmit», «Motorokers», «Ķēdes suns», «Lopu dziesma», «Nemet ziepes zemē» vai «Nestāvi durvīs» visi ir vienādi izdevušies, taču ne vienveidīgi gabali. Progress kopš pirmā oficiālā albuma «Uz pērkoņkrēsliem» ir jūtams!

Bet īpašu pateicību daudzi jutīs par dziesmu «Sūdu talka», kam izmantots Andra Bergmaņa nu jau klasiskais dzejolis ar tādu pašu nosaukumu — tas tika uzrakstīts ļoti sen, vēl Bergmaņa pirmās grāmatiņas «Uzdāvini man tīru sniegu» laikā un kopš tā laika brīvdomātāju aprindās jau bija folklorizējies. (Bergmani par tekstu: «Puikas, nost ar balles klōzi — jāiet sūdus vest! Sakrājies ir mūsu sētā sūdu Everests!» savulaik bija izsaukuši uz pratināšanu VDK darbinieki, kas gribēja zināt, kur tad burvīgajā padomju iekārtā slēpjoties tas sūdu Everests. Kad Bergmanis pieklājīgi norādījis, ka viņi paši ir viena no redzamākajām šī sūdu Everesta detaļām, tad VDK pieprasīja vismaz nomainīt «sūdus» pret «mēsliem» — bet arī tam autors nepiekrita, argumentējot ar Blaumaņa darbiem: senāk visi sauca sūdus par sūdiem, jo tāds eifēmisms kā «mēsli» vēl nebija izdomāts. Galu galā Bergmaņa dzejolis tika publicēts oriģinālajā formā, pie kam vēl okupācijas laikā.) «Sūdu talka» jau iepriekš tika dziedāta kā dziesma, bet tieši RŪSA tai piešķīrusi īsto formu — ritmiska hārdroka balāde! Laba piemiņa rakstniekam un žurnālistam, kurš pirms četriem gadiem gāja bojā traģiskā un priekšlaicīgā nāvē — viņš, naktī ejot mājās cauri Vecrīgai, paslīdēja uz apledojušas un nenotīrītas ietves, krītot smagi atdauzīja galvu pret betona apmali, nonāca bezsamaņā un nosala turpat uz ielas. Līķi no rīta atrada municipāļi.

Līdzīgā veidā sava nepatikšanu doza bija jāiztur arī «No vāka līdz vākam», lai varētu parādīties veikalos. Albuma pirmā tirāža netika nodrukāta līdz pat prezentācijas koncerta dienai (Polikarps: «Es sarunāju mākslinieku taisīt dizainu, bet nepadomāju, ka viņš tak ir narkomāns. Tā bija mana kļūda, ka es iedevu naudu uzreiz!») Beidzās ar to, ka pirmos 127 eksemplārus atveda uz «Nabaklabu» brīdī, kad RŪSA jau bija sava albuma prezentācijas koncerta pusē! Un, kad jau šķita — beidzot viss ir kārtībā, uzradās municipāļi, kuri pavēlēja koncertu pārtraukt. RŪSA atbildēja ar dziesmu «Muti ciet!», un viss turpinājās, kā paredzēts — no vāka līdz vākam!

Vērtējums — ☠☠☠☠☠☠☠☠ (8 galvaskausi)!

http://www.youtube.com/watch?v=UFupux9Qkj8

Komentāri: