Trakmūzika: nav ne kazošanās, ne mērkaķošanās

Gada Riņkis jau noslēdzas, lai dotu vietu nākamajam. Un Lielajam Kosmosam ir pilnīgi vienalga - kādos skaitļos mēs te Zemes virsū skaitām dienas, nedēļas un gadus. Vien gada izskaņa mūsu "homo sapiens" ir tāds kā robežstabs, pie kura mēs atskatāmies uz aizvadīto dienu periodu. Trakmūzikas karsēju saime – arīdzan lūkojas uz paveikto iepriekšejās 365 dienās. Man rādās sešas tendences, kas raksturīgas tieši 2015. gada zēģelējoso skaņu varējumam.

 1. Latvijas metālisti atzīti arī tur, kur vēl ne tik sen nebija ielaisti. Grupa RŪSA – beidzot un pelnīti saņēma visas iespējamās Latvijas mūzikas balvas. Visai ticami, ka nākamajā Ierakstu balvā SKYFORGER tiks pie kādas atzinības. Ievēroti viņi ir sen - bet mūža balvas nāk lēni, taču pamatīgi. Latvijas "dīķītī" sadabūtie vietējie "Grammy" kausi – pasaulei ir pilnīgi vienaldzīgi. Lai šī vienaldzība izklīstu - nepieciešams atzinības rakstus saņemt galvenajās mūzikas industrijas valstīs. Teiksim, Lielbritānijā, ASV, varbūt arī Vācijā. Šo rindu autors vērienīgi tic, ka šāds notikums iespējams būs kādā no šurp nākošajiem Saules Riņķiem...

2. Vieta, kur nekas nemainās. Tā ir LV ikdienas mediju vide. Kur visiem tiem, kas nepieder robežās no Reinika jaunākā līdz Lady Gaga – ir ārpus publikas aizsniedzamības. Ir tomēr atšķirība starp tagadni un vēl neseno pagātni pirms 2 piecgadēm. Tad raidošie mediji turēja monopolstāvokli gaisos (t.i. ēterā). Ar ārzemju mūzikas dīleru palīdzību iekaroja pašmāju bāleliņu un meitiešu prātus. Kā jau mūsu patērētāju sabiedrībā "pieņemts". Šodien šo situāciju atšķaida - www klātesamība, kur ikviens var iegrimt savas skaņu mākslas patēriņā, vai arī... savu meldiju prezentēšanā. Tagad 1/3 no tirgus daļas vairs netiek kontrolēta, tā veidojas stihiski. Metālmūzmākslas veicējiem ir lielākas iespējas iespraukties smadzeņu rievās... ar sekām nākotnē.

3. Sekas nākotnē dos arī kāda cita - nu jau ieskrējusies tendence. Pasaulē ir jauns piegājiens, ko mēreni masīvi piekopj tagadējie "jaunie gurķi" jeb tie, kas tikko izlīduši ārā no garāžas formāta. Ja agrāk un lielā vairumā arīdzan tagad t.s. lielie izdod arī albumus, tad nākamā paaudze vien laidīs riņķī bezmaksas singlus (radio un podu-kastes dziesmas), kas savukārt reklamēs koncertus. Ieraksti kalpos vien kā atgādinājumi - reiz tādi bija. Latvijā šī tendence iestrādājas ar inerci. Reiz tādi bija: to šodien mums jau atgādina MOTÖRHEAD, kuras līderis Lemmijs Killmisters nupat sācis savu atskaiti Likteņtēvam uz mākoņa maliņas. Pārējie agrāk vai vēlāk ar savām ģitārītēm sekos. Ieraksti vien būs kā skaņu vēstures lapas.

4. Samazinās pasaules koncerttūres. Palielinās vasaras rokfestivālu nozīme. JO: caur šīm jaunajām tehnoloģijām tagad iespējams vienlaikus nokoncertēt vienlaikus pasaulē kādās 200 vietās. Arīdzan interneta fons (kur praktiski visa mūzika pieejama par velti) turpina palielināt mājās sēdētāju rindas. Lielajām mūz-bandām ir krietni vairāk jāpārdomā menedžments pirms doties kādos koncertizbraucienos. Veidojas jauns publikas "formāts": ziemas mēnešos bauda skaņas internetā, bet vasarā noraujas no ķēdes un alus pavadībā pavāļājas zālē daudzu rokbandu klātienē. Ar šo jārēķinās visa kalibra koncertorganizatoriem.

5. Vēlreiz par medijiem. To nozīme rokvienību mūzikas propagandas līmenī samazinās. Aizvien vairāk visa gan patērējošā, gan mūzikā darošā publika pārceļas uz soc-tīkliem. Gan uz vispārējo "sejas grāmatu", gan uz specializētām www sabiedrībām. Jaunie un apsviedīgie skaņu censoņi iegūst agrāk pat nenosapņojamas iespējas sevis reklamēšanā. Un rezultāti redzami: šo rindu autors atceras laikus - kad "viss bija skaidrs" un mums bija Pauls, LĪVI, CREDO, MODO, EOLIKA, PĒRKONS un vēl daži puspazīstami... Taču tagad: grozies uz kuru stūri grozies, tur kā no piedurknes birst ārā bandas ar visādiem nosaukumiem, kuri aizmirstas jau pēc neilga laiciņa. Labi vai ne visai – kad ikviens, kuru interesē mūzika un nav klasisks sliņķis, tiek uz skatuves? Vien atliek cerēt – kvantitāte reiz sublimēsies kvalitātē, kas kotēsies arī aiz Latvijas robežsstabiem. Patreiz tās vēl ir cerības....

6. Un atkal viena tendence - kas nekad nemainās, un (paldies Likteņtēvam) nemainīsies pārskatāmā nākotnē. Tā ir – vēlme muzicēt. Laikam jau tā būs, kamēr ir Latvija, tikmēr tās tauta ar apbrīnojamu regularitāti dibinās korus, folkloras kopas, vīru dziesmu ansambļus un arī rokbandas. Pēc tam sekos ieraksti, albumi, koncerti. Rokdzīve nevaidēs mirusi. Rokdzīve – nav ne kazošanās, ne mērkaķošanās. Tā ir STIPRU VĪRU UN RAŽENU SIEVU DARĪŠANA.

Vai ne?

www.karametals.lv

Komentāri: