Trakmūzikas giljotīna aizcērtas ciet

Jau tūdaļ (22.2.13.) būs zināmi kārtējās "Metal mūzikas Gada Balvas" rezultāti. Atkal daži tiks nosaukti par labākiem uzgrāvēj-meistariem aizvadītajā 2012. Saules riņķī. Un atkal uz jaunām panākumu virsotnēm trauksies daži kapu skaņu meistari, mūzikas cērtēju bandas. Un pēc gada – atkal "Metal" mūzikas atzinības vakarā fiksēsim, kas būs sadarīts nākamajā periodā. Taču ir arī domas: par trakmūzikas pasāžām dziļākā vispārībā. Attēlā: Dethecrator'a uzveidotā attēlu pasāža, kur saredzams pazīstamas grupas nosaukums kombinācijā ar ... (izdomājiet paši).

 Visumā sešas galvenās domas jaucas cauri galvaskausam šo rindu autoram arī brīdī, kad esam jau 21. gadsimta otrās desmitgades ieskrējienā.

 * Prieks, ka aizvien vēl dažiem trakajiem ir vēlme muzicēt. Tostarp arī kapraču stila ganģos. Bez tieksmēm, varbūt arī bez sapņiem iekarot visu pasauli. Tāpat vien, ka negribas neo citu darīt, arī tamdēļ – lai aktīvi lietotu metālista dzīvesveidu. Patreiz mums te neliela tā scēna ir. Daži klubiņi, no kuriem lielākā daļa neko daudz neatšķiras no palielākas dzīvojamās istabas.

 * Ne visai liels prieks, ka trakmūzikas projekti (grupas, bandas) lielākoties ar nelielu dzīves garumu. Uzcērtamies uz dažiem koncertiem, uzcērtamies uz vienu albumu. Reizēm ir skaļa prezentācija, uz piecām minūtēm konkrētais bandas vārds ir visu mutēs. Bet pienāk parītdiena: un viss jau ir aizmirsts. Tā ir visai reta situācija, ka kāda komanda nonāk līdz otrajam, trešajam, ceturtajam albumam. Ja komanda eksistē ilgāk par 10 gadiem- tad tāda jau jāieraksta "sarkanajā grāmatā" (ja tāda mums uzradīsies kā kapustāstiņu apkopojums nākamajām paaudzēm).

 * Daļējs pus-prieks par to, ka mēs nevietā un uz katra stūra angliskojamies. Nosaukums grupai ir tajā svešvalodā, 90% dziesmu arīdzan tajā pašā mēlē. Paši sev esam iecirtuši kaut kādus nepamatotus kanonus, ka visam ir tā jābūt un ne savādāk. Pa galvu jaucas no "bagātajām" ārzemēm patapinātas klišejas. Un mēs jau kā nātni bālēliņi- cenšamies neatpalikt. Būsim: melnāki un angliskotāki, kā tie tur!

 * Jautājums vietā! Vai mūs "tur" arī pamanīs? Tajā lielajā mūzikas karamākslas piedāvājumu klāstā, kas masīvā lavīnā (piepalīdzot aizviem brutālākākām IT tehnoloģijām) gāžas pāri cilvēku vārīgajiem galvaskausiņiem... Jā, lai mūs (vai kādus citus "mūs") tur pamanītu, tad ir jāizdalās no kopējā bara. Esam krāsaināki (tiešā un pārnestā nozīmē). Tas, ka uzšausim koncertbrīža gaisā kādas petardes – tas vairs nevienu neizbrīnīs. To pat dara LORDI "Eirovīzijās" un tamlīdzīgos pasākumus. Tagad ir jādod jaunas "odziņas", kas ir indīgas, bet toties labi aizķeras atmiņas gaņģos. Un tieši atmiņas dzen fanu pūļus uz nākamajiem pasākumiem.

 * Kā tad mūs "tur" pamanīs? Manā uztverē – viena liela neizmantota lieta: ir uzsvērt mūsu Latviskumu! Vispirms jau karmīnsarkanajā krāsā. Ja mums karogs ir šāds, tad kamdēļ arī mūsēji fanu t-kreli tādi nevarētu būt. Hokeja karsēji līdz tam aizdomājušies, bet trakmūzikas uzvilcēji? Tas tādā vienkāršākā līmenī, bet augstākā pilotāža būs- ja pašā mūzikā uzdabūsim augšā latviskās lietas. Ar tautasdziesmām zēģelējošā pamatā, teiksim. Ja uzveidosim kādu Lāčplēša uzvedumu, ko nebūs kauns atrādīt aizrobežu draugiem. 100 citas idejas ir tādas, kas nav aiztiktas.

 * Jā, un sapratīsim – ka ir mums sētā 21. gadsimts. Kad vairs nepietiek: ka uznākam uz podesta dēļiem, uzvelkam savu "banneri"- uz kura ir nesaprotamos heroglīfos komandas nosaukums, palaižam ierakstā iepriekš ieceptu "intro". Pēc tam uzbļaujam, izteikti publiski iedzeram alu, pēc nelielas pauzes nodragājam vēl kāda "enkura" skaņdarbu. Un viss... tāda dara visi. Un, ja to dara visi, tad vairs neviens neko nepamanīs, nesapratīs. Un ātri aizmirsīsies!

 2013. gads ir piņķerīgs. Kā tas beigsies? Un ko mums pašiem būs prieks celt jau nākamajā "Metal mūzikas Gada Balvā"!?

https://www.youtube.com/watch?v=uKeENdyIluI

Komentāri: