Transilvānijas iemītnieku uzlidojums (kopā ar, khemm, igauņiem)

(Raksta Dethecrator) Sestdien (8.10.11.).metālgalvas savilkās klausīties samērā dažādu mūziku — no tīrās folkloras līdz mazāk tīrai folklorai un pilnīgai ne-folklorai. Lielākā daļa bija apmierināti, dažam pret pusnakti mutē tomēr bija palikusi mazuma piegarša. Attēlā: galvenie vakara varoņi - NEGURA BUNGET

Jau pašu koncerta sākumu izbojāja pamatīga neprofesionālisma dvaka, kas diemžēl jau kādu gadu nepavada vien reto pagrīdes pasākumu. Proti, grupas nebija vīžojušas pa dienu uztaisīt saundčekus! Otra nejēdzība — lai arī pasākumam vajadzēja sākt rullēt astoņos vakarā, tikai pēc stundas un 15 minūtēm uz skatuves uzkūņojās pirmā grupa, kas sāka nevis spēlēt, bet gan taisīt saundčeku. Šis gan ir pārmetums nevis «Melnajai Piektdienai», bet gan pašām grupām: ir iespējams visu izdarīt laicīgi, un atbraukt no leišu kluba līdz Rīgas klubam laicīgi — tas nav nekāds pārcilvēcīgais uzdevums! Šādas pagrīdes grupas nudien nav Axl Rose, uz kura untumiem tauta gatava gaidīt stundu un ilgāk.

Tā nu nogarlaikojusies tauta bez vismazākā entuziasma sagaidīja pirmos vakara māksliniekus — DIN BRAD, kas izrādījās diezgan pabaiss folka ansamblītis trīs personu sastāvā: divas dziedošas rumānietes, no kurām viena čīgāja akordus uz sintezatora (jā, tieši čīgāja — angliski varētu teikt, ka «nūdelēja»!), un vēl bārdains perkusionists, kurš spēlēja apmēram tikpat intensīvi, it kā viņam būtu vēl par vienu roku mazāk nekā DEF LEPPARD bundziniekam. Pieklājības aplausi skanēja, taču tie nespēja noslēpt faktu, ka visas DIN BRAD dziesmas ir pilnīgi vienādas, un tikai pēdējais gabals izrādīja dzīvības pazīmes. Vairāk par četrām ballēm šiem nevarētu likt.

Solītie vācieši AGAMENDON bija nez kur noplīsuši, un tā nākamie skatuvi ieņēma mūsu klausītājiem jau pazīstamie THOU SHELL OF DEATH — daudziem šī grupa palikusi atmiņā no «Sutas Balss». Kapucēs un apmetņos tērpušies igauņi smacēja tumsā un zilganā gaismā, pat vokālistam pamanoties ne reizi lāgā neparādīt seju. Stunda burvīgi monotona atmosfēriska blekmetāla — nav brīnums, ka THOU SHELL OF DEATH izsauc klausītāju sadalīšanos divās grupās: vieni uzteic grupas izturēto stilu un mūzikas radīto atmosfēru, pārējie drīzāk zūd pīpētavā. Pelnījuši viņi ir astoņnieku.

NEGURA BUNGET koncertam mazuma piegarša radās tāpēc, ka nospēlēja viņi tikai stundu un pēc tam, atsaukti uz skatuves atpakaļ, uz piedevām vēl tikai divas dziesmas — trešo reizi izsaukt viņus neizdevās, lai kā tauta rēca, bļāva un klapēja ekstremitātes. Laikam NEGURA BUNGET rīcībspēju ierobežo tas, ka bez līdera — bundzinieka Negru pārējie dalībnieki pirms pāris gadiem nomainījušies pilnībā un līdz ar to nespēj maukt divarpus stundas pēc kārtas. Lai nu kā, folka un roka krustojumi dažādās kombinācijās latviešiem iet pie dūšas vienmēr un visur! NEGURA BUNGET kārtējo reizi parādīja, ka (1) tautas arhaiskās gara mantas nav iespējams iznīdēt nekādīgi, un ka (2) prasmīga mūziķa rokās pat striķī iekārts dēlis var kļūt par pilntiesīgu mūzikas instrumentu. Protams, liekam deviņi!

Ir Nefolk video no koncerta:

Komentāri: