Uz skolu ... uz koncertiem!

Jā, pirmā skolas diena jaunajā mācību sezonā vairs nav aiz kalniem, tā ir tepatās jau ap stūri. Pirmā koncertdiena mums Latvijā, ui... daudzas tādas bija un vēl pavisam nesen. Kā būs uz priekšu?

Tādas fatālas domas mācas virsū, ja uz Rīgā iebraukušajiem māksliniekiem klātesošās skatītāju "galvas" reizēm mērāmas vien dažos simtos, bet citreiz tie dažu desmiti skaitā ir klātesošo rindās. Tāda kā nolemtības sajūta pārņem arī šo rindu autoru, kad redzam - kārtējie lielmeistari zēvelē tukšām zālēm. Pēc visa spriežot, šīs negatīvā informācija jau aizgājusi mūzikas apriņķos tur daudz tālākos aiz LV strīpainainajiem robežstabiem. Daža komanda jau sāk atteikt iebraucienus Baltijas viducī, kas "Latvija" saucas. Varam daudz bēdāties, pelnus uz galvas kaisīt, nodzerties, vai salikt rokas klēpī un palīst jau zem ne visai svaiga zārka vāka šos bālos laikus pārlaist.

Bet der arī patiesībai acīs paskatīties. Un viedēt iemeslus. Iemesls ir tas: mūsu apkārtējā pasaule ir pamatīgi izmainījusies. Daudziem ļoti negaidīti, bet dažiem par prieku. Daļa mūsu līdzpilsoņi neviedē: vēstures rats griežas tikai vienā virzienā. Diemžēl?

Varam arī kaunināt "nenācējus" uz koncertiem, varam šos nosaukt šādi vai tādi... Varam šiem piešūt vai visus nāves grēkus uz šīs pasaules. Nenāks. Jāmeklē cēlonis. Ja tas vai cits klubs bankrotē vai vienkārši pārtrauc darbību (mainās, aiziet "ziemas guļā"...) - tās jau ir tikai sekas kam citam.

Tas CITS ir:

1) ... nav "trakmetālisma" tradīcijas mūsu Latvijā. Faktiski jāsaka, iepriekšējos gados jau pēc 3. Atmodas mediju "publiskajā telpā" nebija daudz ziņu par tiem, kas māk rullēt kārīgu mūziku. Mēs aizgājām pa "banānu ceļu", kad gribējām būt kapitālistiskāki par kapitālistiem "tur". Bet "tur", kā zināms, sēž mietpilsoņu bars - kuriem ar karoti jāielej gatava popmūzikas bērnu putriņa ... ausīs šā vārda uzprišinātā nozīmē. Nu mēs māžojāmies (ja saucam lietas īstajā vārdā) šamējiem aiz astes. Kaut kas tamlīdzīgs jau savulaik patieši ģeniālajā brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laikos" aprakstīts, zinātāji labi atcerēsies "kārkluvācieša" Švauksta personāžu. Tagad mēs esam "kārklu" angļu-saksoņi. Ar visu popmūziku, kas piederās pie "fast food'a" un pie "brīvdienām lieveikalos". Esam patēriņa bedre "aizturienes" lielajai vieglās mūzikas industrijai. Mediji - kuri ir "galvenie spēlētāji" tam cilvēku kopumam, kas vēl tikai savu izvēli veic jeb vidusskolas pēdējos solos sēdošajiem - arī strādā uz vieglās mūzikas industrijas ūdensratiem. Viennozīmīgi. Mēs šajā Dzintar- banānzemē Švaukstodamies, nu esam tur, kur esam. Nevienai skaņu mākslai, kas ir nost no plānā popmūzikas vidusceļa, nav pieprasījums. Alternatīvajos nostūros viss joprojām balstās uz dažu cilvēku entuziasma un dažu finansu līdzekļu dāvinājuma (ko visgudri saucam par "sponsorēšanu" vai "ieguldījumu"). Te nu esam...

2) ... ir informācijas pārbagātība. Jebkura mūzika pieejama par velti, mājās, uz baltajiem 'lcd' ekrāniem. Jebkuros daudzumos, jebkurā kvalitātē. Un, ja kāds pārēdās bērnu putru, tad sāk sāpēt vēderiņš un prasās uz naktstrauka... Ja pārēdamies nošu mākslu, tad neprasās savu miesu cilāt un doties uz kādu šķūni, kur vienā skatuves malā dārd sazin kāda kaluma mūzikas zāģerkomanda. Ja tā attiecīgā vakara banda jau dzirdēta pa lēto, neizejot no sava dzīvokļa. "Dzīvajā jau nebūs labāk par to, kas nedzīvajā dzirdēts", šādas vai tamlīdzīgas domas visai bieži virpinās no 'it kā' mataino mutēm. Kādreiz jau nebija varianti: skrien uz veikalu pēc diska, vai skrieni uz klubu šo klausīties dzīvajā. Tagadējās IT tehnoloģijas visā diženumā šo aizlaiku kārtību izjauc. Nav taču vairs akūta nepieciešamība darīt pirmo vai otro nosaukto darbību. Tagadējā - trešā: sēžot mājās un klausoties šo pašu mūziku, ir visvienkāršākā un vislētākā...

3) ... jā, savu tiesu dod arī recesija. Un viss, kas ar to saistīts. Pazūd darbs - nav vairs sienas krāsotāja 1000 Ls mēnesī, toties vēl "treknajos gados" esam iekāpuši savos līzingu un kredītu zārkos. Šos rēķinus taču neatceļ tie kredītizsniedzēji, kuriem tā ir vairs ne peļņas, bet arīdzan izdzīvošanas jautājums (jātrīc kā apšu lapai, lai arī šo bankas filiāli neaizslēgtu ciet un pašam nebūtu jāgrauž bezdarbnieku cietā rupjmaize pie bezdarbnieku kantora durvīm). Citām matainajām galvām vienkārši darbs ir uzteikts, nav vairs starpniecība modē. Visādi dzīvokļu mākleri, preses sekretāri, reklāmas menedžeri un visi pārējie starpnieki nākamajai Latvijai nav vajadzīgi, un šamējiem arīdzan nu dzīves ikdiena ir grauzt melno darba zaudēšanas garoziņu. Visādas jautrības - tostarp koncertklubu sliekšņu mīšana - nu ir ārpus prioritāšu saraksta. Darbu pazaudējuši ir arī daudzu valsts iestāžu jaunuļi. Darbu pazaudējuši visādi pārvaldnieki, ūdenskrānu pārdošanas menedžeri, klientu servisa darbinieki. Tikai tie, kuri nu tikuši pašos lielākajos priekšniekos, nu visu dara paši. Bez "pavadošo profesiju pavadošajiem ļautiņiem". Vēl vairāk bezdarbnieku bari bez naudas knosās pa stūriem.

4) ... un galu galā, vēl no Ulmaņa Pirmā laikiem (ar rakstnieka Eduarda Virzas un mūsu gādīgo vecvecāku palīdzību) mums iedzīts tas "sava kaktiņa, sava stūrīša" sindroms. Letiņiem ir divas postošas rakstura īpašības: vienpatnība un kūtrums uz jauninājumiem. Nemīlam strādāt komandās un uz novitātēm raugāmies kā aitu auni uz jauniem vārtiem. Bet trakmetāls, kas ienāk pie mums no ārpasaules, "prasa" tieši pretējo. Apēst (ar acīm un ausīm) jauninājumus un noraut jumtu tusiņu barā. Neesam gatavi. Esam tādi vienpatnīgi Dzintarkrasta dēli.

Kas tad galu galā sanāk? Esam pārdzīvojuši "trekno burbuli", un esam uz liesā sliekšņa. Ko esam pelnījuši? Būt bez tusiņa, bez vareniem darbiem, bez mūzikas un bez koncertiem? Koncerti drīz nebūs, kas tālāk...? Vienīgais, ko pateikšu, būs turpinājums ... nākamajā rakstā. Neaizmirsīsim, 1. septembrī sākās Jauns Mācību Gads!

http://karametals.lv

Komentāri:

  • Vells (nereģistrēts) @ 24.12.2011 - 03.33

    Annihilator ir atcelts kā šeit stāv rakstits, vo! Skumji.

  • Raitis Sametis (sametis) @ 24.12.2011 - 03.33

    Ka tik viņiem neseko kādas citas bandas no pasaules?

  • Andris Lapa (Wayakin) @ 24.12.2011 - 03.33

    Jādzīvo kā ir, izklaides industrija ir privilēģija, kura tiek attīstīta, kad visas pārējās nozares ir kārtībā, kur nu vēl tāda minoritāte kā smagā mūzika. Bet jācīnās, jāstrādā un jādara, augsne smagās mūzikas attīstībai ir lieliska, šādā post sociālistiskā sūdu bedrē, kas pārpildīta ar bezdarbu un tautas depresiju smagajam metālam ir pareizā vide kur augt un dārdēt.

  • sametis (nereģistrēts) @ 24.12.2011 - 03.33

    Tā teikt, šie vārdi lai ir Visaugstākā ausīs... BET: kā tad masīvo bezdarbu varētu sasaistīt ar masīvu trakmetāla propagandu... ?

  • Grind (nereģistrēts) @ 24.12.2011 - 03.33

    "šādā post sociālistiskā sūdu bedrē, kas pārpildīta ar bezdarbu un tautas depresiju" ir nevis vieta smagās mūzikas šūpulim, bet gan viss lētākās popmūzikas, deģenerātu, prostitūcijas un stulbas nācijas veidošanai labvēlīga vide uz ko arī valsts vīri tēmē, bet noteikti mūsu gudros, aukstāki spēki regulē.

  • Andris Lapa (Wayakin) @ 24.12.2011 - 03.33

    20. gadsimts ir pierādījis, ka slikti ekonomiskie apstākļi un labklājības pagrimums dod stimulu straujai kultūras attīstībai, tieši popmūzika un deģenerāti ir pamats mākslai, kas cenšas pastāvošo iekārtu un kārtību gāzt, kaut vai no mūzikas viedokļa. Jebkurai skaistai puķei apakšā ir pamatīgi daudz sūdu.

  • Karlis (nereģistrēts) @ 24.12.2011 - 03.33

    Par otro punktu - ja ir vēl jēga aiziet un tiešām klausīties, nevis mēģināt sadzirdēt kādu pazīstamu noti - tad arī būtu uzreiz citādāk. Pie mums klubi pārsvarā ir tusiņu vieta, nevis, kur patiešām ir jēgā aiziet paklausīties mūziku, jo "trakmetāla" ziņā par mūziku runāt grūti - drīzāk ir troksnis. Tas, lūk, ir akmens kluba menedžmenta dārzā. It kā nav tik svarīgi, bet lūk, kas beigās sanāk - tusēt mājās ir tiešām lētāk un uz konci iet tāpat nav jēgas, ja vien par grupu nečurā karstu, jo dzirdēt un saprast tāpat neko nevar. Un tas ir fakts.(Šajā gadījumā tendēju uz vienu īpašu klubu, lai gan problēma tāda visur)

  • Karlis (nereģistrēts) @ 24.12.2011 - 03.33

    Par otro punktu - ja ir vēl jēga aiziet un tiešām klausīties, nevis mēģināt sadzirdēt kādu pazīstamu noti - tad arī būtu uzreiz citādāk. Pie mums klubi pārsvarā ir tusiņu vieta, nevis, kur patiešām ir jēgā aiziet paklausīties mūziku, jo "trakmetāla" ziņā par mūziku runāt grūti - drīzāk ir troksnis. Tas, lūk, ir akmens kluba menedžmenta dārzā. It kā nav tik svarīgi, bet lūk, kas beigās sanāk - tusēt mājās ir tiešām lētāk un uz konci iet tāpat nav jēgas, ja vien par grupu nečurā karstu, jo dzirdēt un saprast tāpat neko nevar. Un tas ir fakts.(Šajā gadījumā tendēju uz vienu īpašu klubu, lai gan problēma tāda visur)

  • Karlis (nereģistrēts) @ 24.12.2011 - 03.33

    atvainojos, esmu ātrāk par šo lapu. Netīšam divreiz uzspiedu. Un jau otrā muļķība šovakar. Vairs neko nedrīkst rakstīt.

  • Church Burner 665 + 1 (Church_Burner) @ 24.12.2011 - 03.33

    Nu neej uz trakmetāla koncertiem (Black Metal - Sametis) ej uz Soilwork vai visādiem citādiem metalcore. Pats galvenais lai cilvēki pavilktos un lai klausītos kaut ko mazliet savādāku nekā tikai dziedošo ģimeņu šovu.

  • Raitis Sametis (sametis) @ 24.12.2011 - 03.33

    Bet tur jau tā lieta, ka vairums cilvju dod priekšroku ģimeņu šovam. Un mums katram ir jāpzinās, kādas zārka naglas esan sasprauduši pareizās vietās - lai no bananizētās "Latvijas" ēnas Valsti izvestu patiesajā Saulē!