Vecos kapos jauni līķi: lielapskats par Latvijas grupu svaigākajiem EP

(Raksta Dethecrator) Metālmūzikas Gada Balva, kā vienmēr, tika ienesusi matainās tautas uzmanības lokā tādus ierakstus no vecām un jaunām grupām, kas citādi būtu pamanīti daudz mazāk. Jūsu uzmanībai — sērija ar iepriekšējā periodā iznākušajiem sīkalbumiem/EP. 

Tāpat kā iepriekšējā EP apskatā, arī šoreiz neliksim galvaskausus vērtējumam, jo visi EP ir ļoti atšķirīgi gan savā garumā, gan pēc dziesmu tematikas un stilistikas — un dažos gadījumos tās pat nevar formāli saukt par «dziesmām»: piemēram, NUMBERS ieraksts ir pilnībā instrumentāls. 

IRON WINGS — «Tumšie miglāji» 

Četru dziesmu ierakstiņa tituldziesma liriski un muzikāli sākas ar tādu hārdkōrainu hevīti, kādu parasti varēja dzirdēt Cēsīs, Smiltenē un vēl dažās vietās ap gadu tūkstošu miju (tipa KRIEGOPFER vai CITA ATTIEKSME), kamēr šajos laikos kas līdzīgs bieži sastopams Dambja sastādītajās izlasēs. Bet te nāk pārsteigums: IRON WINGS dziesma ir… par… mīlestību?! Tiesa gan, nelaimīgu, bet tomēr mīlestību! (Nevis kapitālisma pretīgumu un visādu politblēžu alkatību.) Otrā dziesma «Agonija» ar saviem diviem vokāliem rada neparastu dialoga iespaidu, lai arī dziesmas saturs šķiet nācis no kāda tipiskā XIX gadsimta beigu populārā gōtiskā stāstiņa, ko latviešu publikas uzmanībai varētu būt pārtulkojis Ansis Leitāns un ievietojis sava «Mahjas Weesa Mehneshcraksta» slejās. Diezgan loģiski, ka tālāk seko versija par «Tālavas Taurētāju» — taču IRON WINGS neatdarina BURNED IN BLIZZARD dziesmu ar šo pašu liriku, kas figurēja pirms gadiem septiņiem un bija ievietota «Whiteout» albumā kā pēdējais gabals. «Tumšajos miglājos» pēdējā dziesma «Ride free» ir diezgan tipisks autobraucamais hevītis. Tā viņam arī vajag! 

https://ironwings.bandcamp.com/releases 

ESCHATOS — «MÆRE» 

Aprakstīt un nokomentēt ESCHATOS trešo ierakstu «MÆRE» ir neiespējami. Šis ir vienkārši jādzird, un punkts! Šedevrs un meistarstiķis divu megakompozīciju garumā (astoņarpus un 15 minūtes) atstāj klausītāju ar sajūtu kā pēc mežonīga seksa: ar zili sakostu kaklu, sūrstoši saskrāpētu muguru, sarkanām svītrām uz resnā gala, ar izplūkātiem matiem un visu veidu izdalījumiem uz vietām, kur tiem nevajadzētu it kā atrasties. Kā arī taurenīšiem vēderā vēl nākamajā dienā. 

https://eschatoslv.bandcamp.com 

NUMBERS — «Between Phenomena» 

Instrumentāls četru kompozīciju EP, kurā sastopamās noskaņas variē diezgan plašā amplitūdā: no progesīvām un grūvīgi džezīgām iezīmēm līdz gaišam, tīkamam postrokam mažora akordos; katrā ziņā padomāts arī par kopēju atmosfērisku iespaidu. NUMBERS dzīvo uz robežas starp vieglo un smago roku, neuzliekot sev par pienākumu nodefinēt sevi kā piederīgus Spēka Gaišajai vai Tumšajai pusei — vismaz «Between Phenomena» ietvaros tas nav nolasāms (pat ja kompozīciju nosaukumi it kā liecina, ka NUMBERS nedzīvo ilūziju pasaulē un saprot, kas apkārtējā pasaulē darās: to var spriestu no tādiem nosaukumiem kā «Evidence of War» vai «Vicious Peace»). Ieraksts kopumā raisa interesi ievērtēt, kā tad šie gabali izklausīsies koncertā. Ja grupa izlems sev pievienot vokālu, tad uzreiz būs skaidrs, kas šī par mūziku: ja parādīsies nikni rejoša lirika, tad šī būs smagā mūzika, savukārt meitenes vokāls pa virsu «Light Circus» gabaliem uz mūžu ierakstītu NUMBERS popmūzikā! 

ONCE UPON — «Morningstar» 

Vienīgo reizi, kad pirms trim gadiem mūsu bandām bija iespēja sacensties par iespēju uzspēlēt britu BLOODSTOCK festivālā (un dabūt pat kādu ceļanaudu), pēc ceturtās konkursa kārtas toreiz negaidīti uzvarēja ONCE UPON — toreiz pavisam jauna grupa, kas konkursa gaitā parādīja labu progresu, no diezgan tipiska metālkōra ejot uz ko stipri interesantāku. Pēc tam grupa to pašu atkārtoja WACKEN METAL BATTLE ietvaros! Tagad, klausoties piecu dziesmu EP «Morningstar», redzams: ONCE UPON tomēr nekur tālu nav aizgājuši. Intro ar nosaukumu «Arrival» un «Oblivion for a Dead King» izklausās pēc tādas ieskriešanās, līdz EP tituldziesmā sāk parādīties grupas kreatīvās spējas: dziesmas pirmais rifs ir teju vai uz GOJIRA pusi, un tālāk mainās pieklājīgs brutālais vokāls ar vēl pieklājīgāku tīro balsi. «A Letter to My Agony» priecē mūsu ausis ar CONVERGE-veidīgu vokālu, turklāt ONCE UPON censoņiem ir gana laba gaumes izjūta, lai nepārblīvētu savas dziesmas ar visu veidu –kōrēm raksturīgajiem lauzieniem (t.i., pauzēm) vietā un nevietā. Ieraksta beigās ir piebliezta tituldziesmas «Morningstar» alternatīvā versija, bet sitiet nost apskatnieku, ja te iespējams saklausīt principiālu atšķirību. (Vismaz tas nav kāds ārēji ironiski, bet patiesībā slēpti radio–komerciāli–draudzīgi domāts akustiskais kaveris, kādus pēdējos gados spējuši saražot un salikt savu albumu beigās visvisādi mākslinieki, sākot ar JĀNI BUKUMU, turpinot ar SANCTIMONY un beidzot ar… KAPAKMENI.) 

Atskats uz ONCE UPON uzvaru konkursā: 

https://karametals.lv/zinas/negaidits-iznakums-bloodstock-konkursa-uzvar-once--832/ 

Pilna EP straume: 

https://www.youtube.com/watch?v=1d27zpDkExI 

LUST'N'DUST — «Animosity» 

Šis intro un tam sekojošās piecas dziesmas slēpj sevī dažu labu un dažu nelabu pārsteigumu. Labais pārsteigums ir LUST'N'DUST dzīvā, nepārproducētā skaņa un turēšanās pie vidējiem ātrumiem dziesmu sacerēšanā (tas ir, necenšoties pēc iespējas izrādīties ar spēlēšanas tempiem). Dziesmas ir sirdīgas attieksmē, mainīgas ritmos un vietām pat drusku negaidītas. (Bet tikai drusku.) Vājā vieta — kā jau daudzām šādām grupām, pieklibo tīrais vokāls (tituldziesmā un vēl pāris vietās), savukārt «Fresh Juice» sākumā un vidū, kur dziedonis necenšas par varītēm tēlot varoņtenoru un dzied sev vispiemērotākajā toņkārtā, tā lieta kopumā sokas labāk. «Animosity» kopumā ir tipisks jaunās grupas pieteikums, kas (cerams) īstajā laikā rezultēsies LUST'N'DUST albumā un aktīvā koncertēšanā tuvākajos gados. Ak jā, un beidzot kāda grupa no Latgales, kas nespēlē «Latgalthrash»!

Video dubultdziesmai «Ghostly Shadows/Virginity» 

https://www.youtube.com/watch?v=pEjfCY2Lqzo 

 

UNDUSTED — «Method to Madness» 

Koncertēšanā ik pa brīdim aktīvie jau padsmit (!) gadus, bet uz ierakstu izdošanu ne pārāk naskie UNDUSTED izlikuši savā bandcamp profilā piecas jaunas kompozīcijas — tātad pieturoties pie savas iepriekšējo gadu pieejas: labāk ik pa brīdim atgādināt par sevi ar kaut dažām jaunām dziesmām, nevis katrā ziņā taupīties albumam. Pirms kādiem pieciem gadiem šādā veidā parādījās progresīvs desmitminūšu monstrs — viengabalains EP, no kura noprotams, ka UNDUSTED vairs negrib iztērēt divus gadus, lai ierakstītu un (galvenais) salipinātu kopā progmetāla šedevru, kuru dzīvajā pēc tam tāpat nospēlēt ir praktiski neiespējami — kaut arī klausītāji tieši to pieprasa, jo ir taču dzirdējuši šedevru bandcampā! Kopš tā laika UNDUSTED ir iekārtojušies «deathcore» lauciņā, un «Method to Madness» ir izdevies tikpat ļoti kā nesenais MAYLA debijas albums šajā pašā žanrā. Visas piecas dziesmas šeit ir iespēlētas, iedziedātas un sacerētas vienādi augstā līmenī. Varbūt varam cerēt, ka tīklā izliktie trīs šīs grupas EP kādu dienu ieradīsies pie mums vienotā albumā? 

Tituldziesma: 

https://www.youtube.com/watch?v=qw1OszFMFyg 

 

RELICSEED — «Ideoloģija» 

Par šo topošo EP, kas tagad izrādījies gada labākais albums «lielajā» Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada Balvā, tika runāts jau pirms gadiem trim, ka tas būšot kā līdzsvars angliskajam albumam «Slaughterhouse»: «Ideoloģijai» jābūt valsts valodā un saturiskā ziņā jāturpina RELICSEED debijas albums «60 minūtes sapņa». Tas tiešām ir noticis gan muzikāli, gan tematiski: Edgars Rakovskis ņemas izbļaut blīvus lirikas slāņus tādā ātrumā, ka jāsasprindzina smadzenes, lai izsekotu dziesmu jēgai — te jums nav kārtējā politiski uzlādētā grupa, kas izrej savas frāzes vēl ātrāk, bet kur klausītājiem jau no dziesmu nosaukumiem uzreiz skaidrs, par ko viņi tur auro! (Jāpiezīmē, ka klausītājs piedzīvo nelielu apmulsumu EP pašās pirmajās taktīs: ieraksts sākas ar frāzi «Šodien par visām reizēm vairāk man kārojas TEVI!» Kas tad nu nogājis šķērsām, vai tiešām RELICSEED kļuvuši romantiski?! Ak nē, fūūūū, viss kārtībā: dziesma tak saucas «Kanibāla dienazgrāmata».) Klausītājiem būs jāpiepūlē gan ausis, gan smadzenes, un kopumā «Ideoloģija» būs īstā manta visiem, kas uzskata — ar SIA RADIKAL vienīgo albumu «Monokarš» bija daudz par maz. Ierakstam toties ir viens nenoliedzams mīnuss — EP beigās (vismaz tajā digitālajā variantā, kādu to saņēma Karametāls) ir piekabināts absolūti nevajadzīgs LĪVU «Bizes» kavers, par kuru varam izteikt minējumu: tā kā «Slaughterhouse» albumu izdeva MicRec, tad «Bizes» teksta autors Sračs droši vien iedvesis RELICSEED, ka šāda kavera spēlēšana esot laba doma. Grūti pateikt, kurš kuram ar to beigās iztapis, jo nožēlojamajai žūrijai ar to ir pieticis, lai nostātos «vēzī» un iedotu «Ideoloģijai» gada labākā roka/metāla albuma nosaukumu. (Tas ir, iedot labākā roka/metāla albuma titulu tam, kas… vispār nav albums! Jo EP nav albums, bet dažu dziesmu EP! Cerēsim, ka tas klausītājiem nesāks veidot negatīvu reakciju uz turpmākām RELICSEED gaitām un darbiem.) 

 

URSKUMUG — «The Throne for My Ego» 

 

Pēc 11 gadu klusēšanas mūžam mainīgā pagrīdes leģenda URSKUMUG izlaida jaunu plati — jājā, tieši plati, ne tikai CD! Abu tirāža ir pa 100 eksemplāriem, un tajos rodamās četras dziesmas ne velti izpelnījās nomināciju Latvijas Metālmūzikas Gada Balvai kategorijā «Labākais ieraksts». Tad nu iesākas ieraksts visai rezervēti ar dziesmu «Orthodox», kura ieturēta poļu black/death tradīcijās. Toties «Madness Unleashed» ir īsteni URSKUMUG raksturīgs gabals ar savu kontrolēto agresiju un tehnisko aizprātu, turklāt šī ir retā mūzika, kam izcili skaidra skaņa tiešām piestāv. Un tad nāk EP titulgabals «Throne for My Ego», kurš nosaukuma ziņā atgādina drīzāk Trampa vai Putina vēlēšanu kampaņu, ne pagrīdes bleķa dziesmu. Kas tad tur ir, vai tiešām URSKUMUG gatavojas uz kampaņu «Make Black Metal Great Again»? Ne vella: šī dziesma ir stāsts par to, kā cilvēks smagā cīņā pilnveidojas un pārveido sevi gudrāku, spēcīgāku, pats sevi padarot par savu ambīciju īstenojumu un no verga dvēseles sevi pārkausējot līderī — uzvarētājs ir tas, kas pirmkārt valda pats pār sevi un savām vājībām, ne citiem! Reti programmatiska dziesma ar trāpīgu liriku, kas beidzas ar «The throne for my Ego/Conqueror of “I”/I sit upon it —/Dictator of myself! […] Pulsating heresy in my veins/I've never felt so blessed». URSKUMUG joprojām ir tikpat ambiciozi (labā nozīmē) kā pirms piecpadsmit gadiem, un pauzes šai komandai, rādās, nāk tikai par labu. Turklāt Krauklis&Co (lai kas viņa bandā kuros laikos nespēlētu) ir grupa, kas savus visnotaļ unikālos mākslinieciskos un saturiskos uzstādījumus spēj piepildīt līdz galam, pie kam visos ierakstos un koncertos pēc kārtas, kā to savulaik bez URSKUMUG, NEGLECTED FIELDS un SKYFORGER spējusi vien retā vietējā grupa. Grābiet plati, kamēr ir, un arī CD versijai ir viens no skaistākajiem noformējumiem, kāds jebkad bijis latviešu mūzikā. 

Pilnu EP var noklausīties: 

https://www.youtube.com/watch?v=4xRubQpR9zs 

Iepriekšējais EP kopskats: https://karametals.lv/zinas/liki-masu-kapos-kopejs-apskats-par-varang-nord-fon-964/

Komentāri: