Vienu reizi paslavēšu ... Džastinu Bīberu (domas)

Jā, jā – jūs nepārklausījāties (nepārlasījāties), tieši tāds ir šī cirvja tēsiena virsraksts. Ne šajā reizē un diezin vai pārskatāmā nākotnē nepievērsīšos minētās personas devumam mūzikā (par tālāku nākotni neko nevaram zināt, čalim viss priekšā – arī iespēja apgūt augsto skaņu mākslu). Bet pārskatīšu vienu aktivitāti, saistībā ar to – kad nu jauneklis pasviež vienu gruntīgu varējumu visa 21. gadsimta iesākumam, arī skaņu karamākslā....

It kā vienkārši- kā tad mediju censonis sev uztaisīja miljonu popularitāti. Viss vienkāršais ir ģeniāls, šajā gadījumā caur web-kameru darīja to, ko visi gaida. Un – teju neizejot no savas guļamistabas. Vien kameras acs, aktīva darbība sociālajos tīklos – un pašam nodrošinājums jau šodien līdz mūža galam.

Labi, beigsim par Bībera jaunskungu. Sāksim par mums pašiem. Te kā no debesīm – pavērusies jauna niša, saistībā ar jaunajām IT tehnoloģijām. Šī niša daudzejādā ziņā ir patukša. Nu labi, Pirmais censonis to uzminēja un realizēja, taču vēl vietas "uz zirga" brīvas vēl ir kādam desmitam. Vai kādi no mums, no trakmetāla aprindām – sākot no SIA RADIKAL un beidzot ar GRONDH utt., nevarētu ko līdzīgu darīt?

Nu sacīsim, veiksim "tīkla koncertus" – iepriekš izziņojot laiku un web adresi – katru sestdienu no kapsētas, kur fonā tie apsūnojošie kapu krusti turpina mēreni rūsēt? Masējam matainos visā pasaulē katru sestdienu, un vienu reizi Latvijā pēc pirmajiem diviem šādas "masēšanas" gadiem uzrīkojam gadskārtas dzīvo/ klātienes tikšanos?

Varbūt atkristu tad doties "100 koncertos pasaulē rudenī", kā dažiem iecerēts un sazin ar ko beigsies? Ar smagnējo kratīšanos kaut kādos autobusies sazin kādos Vācijas vai Čehijas nostūros, kur tāpatās tālāk netiec par "17. numuru" uz tāda vai cita festa "zaļās skatuves"?

Varbūt kādas lietas mēs darīsim, ka vismaz "otrie vai trešie", nevis veco laiku manierē kā "priekšpēdējie"? Mūsu teritoriālā nelielā Latvija – kā reiz būtu placdarms jaunām. Ja nevaram lielīties ar cilvēku masām, masīviem derīgiem izrakteņiem vai teritorijas nepārskatāmību, tad ar jaunām idejām gan...

Idejas- tās neprasa "teritoriju", tās prasa vienas vai otras trak-bandas (vai viņu menedžera) rosību. Varbūt pienācis laiks rīkoties un slaukt visus tur ārpasaulē. Nodarboties ar savas mūzikas eksportu, neizejot no savas guļamistabas/garāžas/pagraba... Tāpatās ir skaidrs, kad samērā pārskatāmā nākotnē visas mūzikas vienības/ mākslinieki riņķī izplatīs bezmaksā pieejamas "promo" dziesmas, tādējādi reklamējot savus koncetus. Atzīšos, tādu runu es neizgudroju, bet vienā intervijā pirms kādiem gadiem ierumājās pazīstamais komponists Zigmārs Liepiņš. Man atliek pievienoties!

http://karametals.lv

Komentāri: