Visi līķi ir politiski vienlīdzīgi: WAGARS — «Melnie smiekli» EP

(Raksta Dethecrator) «Melnie smiekli» ir piecu dziesmu tematiskais EP, kas veltīts reti zināmai latviešu revolucionārās darbības lappusei: anarhistu šūniņas cīņai 1905. gada revolūcijas laikā.


Lai gan 1905. gada revolūciju cars Nikolajs II, balstoties uz vietējo baltvācu muižnieku un krietnas mācītāju daļas atbalstu, beigās spēja apspiest, Latvijas vēsturē tā kopumā tiek uzskatīta par 1918. gada neatkarības pasludināšanas «ģenerālmēģinājumu», kas pat PSRS okupācijas laikā dīvainā kārtā tika atzīmēta ar visnotaļ pozitīvām atmiņām — laikam ņemot vērā to, ka 1905. gads bija iespēja visnotaļ nīkulīgajiem un tolaik vēl ļoti mazskaitlīgajiem komunistiem iegūt jelkādu praktiskās darbības pieredzi citu radītā un vadītā masu revolūcijā.


Toties padomju laikā tika noklusēts fakts, ka 1905. gada notikumos piedalījās ne vien mūsu LSDSP/LSD aģitētās masas un kādi trīsarpus komunisti — sava loma tajos bija nacionālistiem, ebreju sociāldemokrātu partijai «Bunds», pārskaitušamies lauciniekiem un pilsētniekiem bez īpašas politiskās piederības, kā arī anarhistiem. Tieši par dzimstošo Latvijas anarhijas kustību, kuras līdz mūsdienām zināmākais kaujinieks ir Jānis Žāklis (alias Pēteris Mālderis, A.K.A. Peter the Painter u.c.), vēsta WAGARA «Melnie smiekli» — šīs piecas dziesmas sākas ar diezgan strupu ievada dziesmu «Stabu ielas slaktiņš» (cara policija un «ohranka» braši slaktē neapbruņoto vienkāršo tautu), turpinās ar tituldziesmu «Melnie smiekli» (tā sastāv no pāris revolucionāriem saukļiem), tad nāk trekna basa solo ievadīts gabals «Pa stāvu liesmu debesīs». Atbilstoši vēsturiskajiem faktiem, mūsu anarhistu darbība pēc 1905. gada kļuva starptautiska, un WAGARS to parāda dziesmā «Helsinku afēra», savukārt «Duncis mugurā» ir noslēdzošais, tematiski vispārinošais gabals. (Jāpiezīmē, ka visa EP garumā WAGARS iztiek ar 46 teksta rindiņām.)


No kurienes gan ziņas par anarhiju latviešu strādnieku un zemnieku izpildījumā, ja vēlākos gados anarhija kā politisks koncepts neinteresēja ne Pirmās republikas cēlājus, ne «ulmaņlaiku» pētniekus, ne nacistu vai padomju okupācijas režīmu apstākļos dzīvojošos vēsturniekus? WAGARA «Melnos smieklus» ieteicams klausīties, lasot britu vēsturnieka Filipa Rufa grāmatu «Pa stāvu liesmu debesīs», kas pirms pieciem gadiem iznāca latviski: šis vēstures pētnieks un pasniedzējs, pats pēc pārliecības būdams mūsdienu anarhistu intelektuālis, vēl padomjlaiku beigās ieradās Latvijā, lai dzītu pēdas Jānim Žāklim — un atrada Latvijā ne tikai Žākļa un viņa biedru saknes, bet arī pats savu mūža mīlestību!

http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dokumentala-literatura/tulkota-literatura-arzemju/vestures-un-sabiedribas-petijumi/pa-stavu-liesmu-debesis

Lieta tāda, ka pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas mūsu anarhisti bēga uz Somiju, Franciju, Ameriku un Londonu. Tieši Londonā mūsējie, sametušies kopā ar ukraiņu ebreju anarhistiem, izrādījās iejaukti vairākās slepkavībās, kas beidzās ar atklātu masveida apšaudi Londonas centrā — un, lai pieveiktu mūsu anarhistus, kontroli pār operāciju pārņēma pats Apvienotās Karalistes iekšlietu ministrs Vinstons Čērčils.


Sadursme beidzās ar šekspīrisku vērienu: anarhistu ieņemtais nams tika sašauts lupatās, abās pusēs varonīgi gāja bojā pa vairākiem kaujiniekiem, un pat Čērčils izglābās tikai par mata tiesu: mūsu anarhisti viņam šāva taisni galvā, bet abām pusēm paveicās — Žāklis sašāva Čērčilam tikai cepuri, kamēr pats šāvējs savukārt spēja izglābties no britu armijas lodēm. (Ieraugot nākamā rīta avīzē fotogrāfiju, kurā Čērčils skrien pretī latviešu anarhistu lodēm, Pārstāvju palātas opozīcijas līderis — un vēlākais premjers — Klements Etlijs parlamenta sēdē komentēja: «Es saprotu, ko tur darīja fotogrāfs, bet es nesaprotu, kas tur uz tā ielas stūra bija darāms iekšlietu ministram!»)

https://en.wikipedia.org/wiki/Siege_of_Sidney_Street

Nav brīnums, ka šīs vēstures epizodes interesē britu autoru Filipu Rufu, un ir patīkams pārsteigums, ka WAGARS šīs maz zināmās vēstures epizodes izvēlējies par saturisko pamatu savam svaigākajam CD. Muzikāli WAGARS, kā zināms, no viena albuma uz nākamo nemainās nemaz: kā mauca taisnvirziena «crust punk», tā darīs to droši vien arī turpmāk. Šī grupa evolucionē, mainot nevis savu mūziku, bet gan tās saturu: ieniršanu bezapziņā un slājienu mitoloģiskajā senatnē (S/T debijnieks un «Sidrabenes lāsts») tagad saturiski nomainījusi latviešu anarhija. Protams, šis CD izziņas un informācijas ziņā neaizstās grāmatu: iesakāms iepazīties ar abiem darbiem paralēli!


Interesanti, ka 1905. gada anarhistu piedzīvojumi jau dāvājuši nosaukumu TESAs blakusprojektam ANNA KIJEVĀ — proti, Jāņa Žākļa mīļotā meitene Anna Šmite kādu laiku slēpusies Ukrainā, tālab revolucionāru vidū bijusi pazīstama ar segvārdu «Anna Kijevā». Tikmēr Filipa Rufa grāmata «Pa stāvu liesmu debesīs» tiek papildināta, lai tās jaunā angliskā versija pārstāvētu Latviju 2018. gada martā lielajā Londonas grāmatu gadatirgū, kur Baltijas valstis būs goda viesu statusā. Varbūt tur mūsu kultūras programmas ietvaros vajadzētu uzstāties arī WAGARAM?

Noklausīties EP: https://wagars.bandcamp.com/album/melnie-smiekli

Komentāri: